Atkal pārņem izmisums

Jā, man arī tas pats, nu kā lai piespiežu sevi kaut ko darīt? Negribu tā izniekot savu dzīvi...

Nu darba man ir pashai savs nedelas plans! Protams, man ir lietas, ko no nedelas nedelaa parnesu, bet kopuma man ir tads azartins izsvitrot visu lidz 5dienas vakaram. Un busim godigas, jo strada ar 100% atdevi un domas ir darba, nevis kaut kur citur - visu var izdarit!

Man tas pats šobrīd :D
Patiesībā man šī nav regulāra problēma, jo līdz šim esmu bijusi ļoti apzinīga - gan studiju, gan darba darbus paveicu ļoti ātri. Bet tagad esmu vīlusies gan savās studijās (joma patīk, bet reāli nožēloju, ka tik dārgi + daudzi bezjēdzīgi studiju kursi), gan darbā (arī vairāki aplauzieni sanākuši), ka patiešām negribas neko darīt vairs.
Šonedēļ uzzināšu, vai man būs pārmaiņas. Ja viss izdosies, kā plānots, varu saderēt, ka darba prieks atgriezīsies līdz vasarai. Ja neizdosies, droši vien slinkums nepāries.

Ar slinkumu ir tā, ka tikai atļauj tam sevi ievilkt, kaut ko atlikt uz citu reizi, palaisties, un pēc tam ir ļoti grūti saņemties, pienāk tā cita reize un gribas atlikt vēl. Man tā arī ir ļoti liela problēma, esmu palaidusies, bet saņemos tikai, tad, kad tiešām izejas vairs, pēdējā brīdī. Vai arī neizdaru vispār. Dzīvē kaut kas ir jāmaina un tad arī iespējams gribēsies ar prieku izdarīt tos darbus, ko citreiz atliekam.

Nenojausat, cik es butu laimiga jusu vieta-stradat un padariit sakrajusos darbus!!!
Man otra bedre-virietis man nelauj stradat...

MISS kā vīrietis var neļaut strādāt?
Attapsies vienu dienu, vīrietis būs pametis, darba nebūs, nebūs nekāda pamata zem kājām.. Tāpēc vienmēr vajag padomāt par visādām dzīves situācijām un nevajag pakļauties vīrietim..
Ja man būtu nu ļoti bagāts vīrietis, ka naudu man nevajadzētu pelnīt, gribētu vienalga strādāt, kaut tikai prieka pēc, kaut lai izkustētos sabiedrībā.. Mājas ilgstoši mani beidz nsot..

Man atkal ir otradi, es esmu tik loti notrulinaajusies, ka man vispar nav ko dariit... es esmu tik nozelojama, ka es sodien visu dienu raudu... man nav nekadu hobiju, aizrausanos ar ko piepildiit dzivi, es vnk eksisteju, atnaku no darba majas, tupi blenzu tv un domaju, cik es esmu nozelojama un cik nezeligi atkariga no drauga... vinam dienaa 100 lietas daramas un es visu laiku pushos, ka vins nekad nav majaas.... ja man butu ko dariit, drosi vien viss butu savadak un mums attieciibas butu daudz labakas, tagad ir sausmiigas, jo es visu laiku vinam parmetu, ka vins nav majas... protams arii vins ir vainigs pie daudz kaa...
Taa viss, mana sape pateikta, sorry ja ne par teemu... vnk sodien man loti saap sirds...

hellish666 labi grekus izsudzeji!:) nekas, sanemies!! varbut sii briza pilnmeness tuvosanas pie vainas!! iestasies siltaks pavasaris-gan bus ok!

vizbuliite-jaa zinu zinu zinu.... tapecmarimsobrid saku pardomat so situaciju un laikam, ka bus jasak kas darit lietas laba! :)

Miss, es dzivoju valstii, kur cauru gadu vasara :D ta ka pavasara depresija man gluzi nav... vnk es ienistu sevi, ka esmuvtik atkariiga no cilveeka, kurs to nav pelnijis....

Es arī tagad sasodīts sēžu un sēdēšu līdz dziļai naktij, jo pēc 16 h ir jāprezentē svarīgs darbs. Dusmas ir tādas, man viss ir jādara, neviens neko nevīžo padarīt tā kā vajag, katrs tik uztraucās pa savu daļu ko runās bla, bla, bla. Esmu nikna un esmu sadzērusies kafiju. :D

Un es domāju, ka esmu tāda vienīgā :D . Man arī iet tāpat, brīžiem pat sāku domāt, cik es tomēr esmu nožēlojama un pamazām degradējos. Protams, uz to, lai savu dzīvi atsvaidzinātu, saņemties man ir grūti. Kaut vai tāds sīkums, ka biju sev apsolījusi Lieldinās nokrāsot olas, ko protams, dažādu iemeslu dēļ neizdarīju, pēc tam apraudājos, jo sajutos tā, ka sevi esmu piečakarējusi :D . Tas laikam no tā, ka pēdējā laikā manā dzīvē valda arvien lielāks haoss, ka pilnīgi visam gribas atmest ar roku.

Jaa, laikam es arii vareetu teikt, ka mana dziive ir haoss... bet pati jau vien es to taadu esmu padariijusi....

Nu ko lai dara, pašas vainīgas vien esam un pašām tā putra jāizstrēbj :D . Kurš man lika braukt uz citu valsti? Tagad ir rezultāts - draugu šeit nav, viss jauns, darbs arī vēl nav atrasts. Jā, ir draugs, pie kura aizdevos un kopā ar viņu jūtos laimīga, pārējais vēl jāiegūst šeit. Brīžiem jūtos kā sapriecājies suns, kad draugs pārnācis mājās no darba :D . Cerams, ka tas drīz beigsies :D .

Kumelin, man arii sajuutas kaa sunim, kad losis parnaak majaas.... azh asti luncinaatu, ja buutu :D

Man ar jums abam-kumelinu un helishu ir sis tas kopiigs. :D parmtomdrauga paarrasanos.. es jau vinunsaku gaidit majas kolidzmvins tikai pamdurvim izgajis..
bet laikam jau, ka tas diez normali nav :D

Cik labi aozināties, ka neesmu tāda vineīgā. Sēžu, sadzērusies kafiju, un čatoju ar draudzeni, lai gan man darāmo darbu saraksts ir līdz zemei. Gribu saņemties un izdarīt. Gribu jau vairākus mēnešus. Kas ir ar to slinkumu? :O

kaapeec neizmantojat maajaas seedeeshanas laiku lietderiigi? kaut vai iemaaciities cept supergardus cepumus, sveshvalodas, taisiit rotaslietas un paardot ebay, iziet kaadus kursus? vai arii vienkaarshi iemaaciities izbaudiit nesteidziigo dziives ritmu. kad beerni buus,tad par to vareesiet aizmirst uz vismaz gadiem 10.

krista... turnjau ta lieta, ka rizem pat slinkums pecpusi no divana pacelt!!!
reizem tiesi domas aizkliist-o! ja butu berns-vot tad man butu ko dariit! Ietu kautvai uz parku pastaigaties, bet vienai iet-ko es tur viena ka mulke vazasos!

Es gribu, es tiešām gribu iemācīties daudz ko jaunu, bet... esmu slinka muļķe :D Tur pat nekā smieklīga nav. Darāmā ir tik daudz, ka visu laiku par to domāju un nekādas jēgas no nedarīšanas nav, jo relaksēties, šī darāmo darnu saraksta dēļ, nespēju. Nu Dura, ko vēl teikt!?

Spriezot pec sis diskusijas visas sievietes ir slinkas?!!!! :D