Es arī domāju, ka tā "atmaskošana" nebūt nav cēlu mērķu vārdā, tikai tādēļ, ka pati jūties piečakarēta un par muļķi pataisīta, tādēļ vēlies atriebību, kura nepavisam var nebūt tik salda, kā gribētos.
Zini kā, dzīvē tomēr reāli mēdz būt pat visšizīgākie meksikāņu seriālu scenāriji. No paziņu paziņām man zināms stāsts par to, kā mīļākā ar sievu "sadraudzējās" un metās uz vienu roku, tā teikt, lai to āzi pārmācītu un sarunāja, ka vīrieti pačakarēs, bet neviena viņu galu galā neņems. Kā tik viņas tur neņirgājās par to nabaga zvēriņu! Kad pienāca laiks, mīļākā vārdu turēja, bet, kad "sievukam" bija jāsaka lielais "nē!"...ups, viņa tomēr pateica "jā". Un piekritīšu arī par jau minēto faktu, ka daudzas sievietes zina, ka viņu vīri šļūc pa kreisi, bet daudz ērtāk ir izlikties to nezinām.
Visbeidzot secinājums pēc liriskā ievada :D - labāk tomēr nevajag! Lai dzīvo tālāk, iedams ar krānu pa priekšu, tā nav Tava bēda. :)