Izaugsme

Man izaugsme vairāk saistās ar dzīves sakārtošanu: pabeigt bakalauru iestāties maģistros, dabūju darbu gada beigās, tādu, kāds man vajadzīgs! Tagad gribu sakārtot dzīves vietas jautājumus.

Pirms gadiem; bija jānoliek tiesības jātiek pie mašīnas, jāiestājās vēlamajā augstskolā.

Kad tas ir izdarīts, tad paskaties atpakaļ un redzi, ka ir notikusi izaugsme. Tā es visu laiku uzstādu sev mazos mērķīšus, un kad izdaru, tad ir prieks.

Savukārt, lasīša, kultūras un mākslas pasākumi, manā uztverē nav izaugsme, bet pilnveidošanās, kas padara cilvēku daudzpusīgāku.

Viena ir vairāk kā horizontāla virzība (pilnveidošanās), otra vairāk kā vertikāla (izaugsme).

par kultūras pasākumiem, žurnāliem, grāmatām,skriešanu, lai kaut ko uzlabotu sevī, tā, manuprāt, nav izaugsme, bet sevis pilnveidošana, tā kā iekšējās, garīgās pasaules papildināšana. izaugsmi var vērot konkrētās lietās,labs piemērs bija vienā no komentāriem,citējot - tā vērojama mācībās. tieši tā, ik pēc gada tu vari salīdzināt un papriecāties par to, cik daudz zini un cik daudz iemācies! arī, ja noliekam mērķi - es gribu likt tiesības. tad, kad tas ir padarīts, tā arī zināma izaugsme, jo atkal esi apguvis ko jaunu.. un šādu lietu ir neviena vien.
Es ļoti strikti neskatos, kas gada laikā ir ienācis manā galvā, kāda ir mana izaugsme. es šad tad aizdomājos, bet nav tā, ka pa gadiem ļoti izvērtētu. svarīgākais ir tas, ka ikdienā ir šādas tādas situācijas, arī sadzīves, kurās zināmā mērā varu apgūt ko jaunu un pēctam priecāties par to. un nozīmīgi ir tas, ka tu nestāvi uz vietas un meklē tās nišas, kur var to izaugsmi sevī pēctam novērot!