spēles ko spēlē pagalmā

kā sauca to spēli, kur vienam aizvērtas acis, pārējie izvairās?
un kā sauca to, kur jāpiesit pie koka?

ne tikai spēles, bet arī vispār kaut kādus pagalmu stāstiņus. kad piem., tur, kuram garšīgāka desmaize vai štābiņu taisīšana. es ļoti slikti tos visus atceros.

un varbūt kāds neatceras, pa netu kādreiz klejoja tas stāstiņš par to, kā bija kādreiz - nebija interneta, neviens nesargāja. un kad visi skrēja skatīties teļļuku pie viena, kam bija. krita no riteņiem utmldz.

Mums aktuālas bija-Gurķi,Amerikāņu glabiņas,12 puļķīši, sasalušie un dažādi kariņi. :D

Kazaki razboiņiki

Vienam aizvērtas ais un pārēji izvairās? Mēs tās saucām par aklajām vistiņām - vienam aizsien acis un viņam jāķer pārējie, kuru noķer tas nākamais vada.

kazaki-razboiņiki, kariņš, gliemezis, klasītes, paslēpes tuki-tuki :D tās tādas klasiskās. bija jau daudz pašizdomātu. pēc katras multenes spaidermena sērijas-mēs viņu spēlējām :D un ninjas arī :D

Neatceros nosaukumus, bet spēlējām kkadu meklēšanas spēli, kur jāvelk bultiņas, tad 12 puļķīšus, aklās vistiņas, kkadas paroles teikšanas, augstāk par zemi, ugunsbumbu :D

Paslēpes, gumijas, gurki, klasītes, cūciņas, cietumi, plaukstiņas, luksafori, augstāk par zemi, saldētavas, paslēpes, vācu paslēpes, sunīši, velns ar asti sit pa kasti vai kkā tā. :D
Tagad, kad rakstu nosaukumi graujoši :D

Vēl taisījām kafejnīcas, tirogojāmies ar Donalda daka naudiņām, cēlām mājas no uz katlu māju savestas malkas, spēlējāmies smilšu kastē ar Kinderolu lauviņām.

Lielākajā daļu pasākumu mēs meiteines cēlām, taisījām, iekārtojām, atnāca puikas un visu izjauca.

Nekad nespēlējām Kazakus razboiņikus - par tādu spēli uzzināju tikai vēlāk.

Vispār man bija kolosāla bērnība! :)

lafta,tēvuzeme, 10 kociņi, paslēpes, roku laušana (neatceros kā krieviski sauca), aladins, kāpostgalvas,lelles,pirtiņa deg, pēdējais pāris šķirās, četrstūris, lēnāk brauksi tālāk tiksi, skudriņas, pingvīni,kariņi, bultiņas.
tad mēs spēlējām volejbolu, futbolu, veikalus, taisījām koncertus un sniedzām tuvāko māju iedzīvotājiem, dažādus konkursus rīkojām.
mums bija ļoti jautra bērnība, visu vasaru nodzīvojāmies ārā. ziemā parasti cēlām cietokšņus, pikojāmies, slidinājāmies uz grāvīša.

kopīgi pikniki

maz..maz.. - tā bija kaļimbamba! :)

ne tikai nosaukumus, bet pastāstiet sīkāk.

womankind - vācu paslēpes ir tās,kur viens stāv pie sienas ar muguru pret pārējiem un tad viņam piebaksta un jāuzmin,kurš to ir darījis? :D Un tad tur vēl skrien un slēpjas :)

Jā - un pirms pasaka, vai norādītais ir tas, kurš bakstīja, izdomā, līdz kurienei būs jāskrien, kamēr pārējie paspēj paslēpties.

Mēs tās saucām par amerikāņu glabiņām :D

Kazaki-razboiņiki, sālsstabi, paslēpes. Lecām ar gumiju, braukājām ar skrituļslidām, smilšukastē cēlām karaļvalstis.

Ā, vēl bija tāda spēle augstāk par zemi.

Ģimene, eksāmeni, mātes un meitas, pokemonu volejbols (piemēram, met bumbu pāri šūpolēm un sauc - Bulbozaur, es izvēlos tevi! Un otrs - Čārmender, es izvēlos tevi! Un tad, kurš pirmais nenoķer bumbu, tas pokemons zaudējis cīņā). Misters Smārts - tēlojām seriāla varoņus, izmeklējām noziegumus, utt. Rozalinda - mātes un meitas meksikāņu ziepenes gaumē. Ar laiku varēja mainīties varoņu vārdi un sižets drusku, bet lielos vilcienos - katram bija sava māja (krūmu štābiņš, veļas karinātavas vieta, kur varēja uzrāpties un tā pat bija ar visu jumtu :D, soliņš, kāpņu telpa, utt) ar mums pat puikas spēlēja - kur tad mēs citur dabūtu savus Hosē Armando vai Manuelus. :D Amuletu spēlējām... nebeidzamie strīdi par to, kura būs Fēbe, Paipere vai Prū... Apslēptās mantas meklēšana bija topā. Vienreiz vecāki bērni mūs piemānīja - ka aiz trešās pagalma mājas (pašas pēdējās), ir gremlini... vai citplanētieši. Un, ka nevienam nedrīkst stāstīt un ja pastāstīsim, kaut kas nebūs labi. Neatceros, kas. Nu un mēs ticējām. :D Bet tad kaut kam izpļāpājos un man bija bail, kas tagad notiks. :D

Dzērām pašbrūvēto vīnu, ko viena meitene iznesa no mājām. Es vairs gan neatceros, vai tas bija īsts, vai vienkārši plūmju sula, bet mums pēc tam bija bail, ka mammas saodīs un mēs izkošļājām katrs vienu košļeņu paciņu , ārprāts. :D

Līdzsvara spēlītes bija.. :o Es tagad to neizdarītu, godīgi sakot... pa tām žogu malām staigājām, kurš tālāk noies - bet žogs gāja kalnā un palika arvien bailīgāk.

Nu jā, un tad tās jau nosauktās - paslēpes, kaļimbambā, augstāk par zemi, jūra viļņojas viens, "lode, bumba, strautiņš", vārdu lekšanas spēle, kazaki razboiņiki, strelkas (ar bultiņām zīmēja komandas, uz kurieni jāiet, bet vairs neatceros neko īsti), kalnā notika kaut kādas "lielo spēles", uz kurām mazos neņēma... vēl pa pagrabiem valkājāmies, spokus meklējām. :D


Eh, nostaļģija uzdzina... un jā, paslēpes man asociējas ar to, ka pa balkonu izliecās tētis un bļāva - *Sallij,*, vakariņās!!!! :D:D Un vakariņās bieži vien bija plānās pankūkas ar ķiršu ievārījumu, un pēc tam citi bērni teica - iziesi? Tipiskā atbilde - ja laidīs.. :D

Uj, aizrāvos.

Paslēpes, ķerenes, augstāk par zemi bija manas mīļākās spēles bērnībā :)
Vēl bija arī aklās vistiņas. Grūti atcerēties visu, kas ir spēlēts, bet bija forši :)