Draudzenju bushana pec skirsanas.

Ja cilvēks pie manis nāk ar savām bēdām, neatgrūžu, bet reāli, ja kāda draudzene izšķiras, es nesāku pēkšņi ar viņu pavadīt daudz vairāk laika, jo, ļoti atvainojos, bet man ir arī sava dzīve. :)
Bet iespējams, ka tas ir tāpēc, ka es pati esmu cilvēks, kas ar bēdām labāk tiek galā viens. Man nevajag draudzenes, kas man palīdzētu, ja sāp, jo tāpat draudzenes neko palīdzēt nevar.

Piekrītu Memberai.Tas man ļoti iekrita acīs , nesmuki ir tā izteikties par draudzeni.

Es vispār nesaprotu, kāpēc jāskrien jāmierina draudzene pēc šķiršanās, tu ar to vīrieti biji precējusies vai daudzus gadus kopā ?

citēju moloko "varbūt Tu viņām biji apnikusi ar savām problēmām (to esmu ievērojusi šaja forumā, ka esi tāda vienmēr nepamierināta un pozicionē sevi kā mūžīgo cietēju- puisis slikts, Tev kāpa uz galvas, necienīja utt.- to visu Tu te esi tik daudz uzsvērusi, ka pieļauju, ka arī draudzenēm tas viss bija jāklausās "

es arī kādu laiku nebiju aktīvi lasījusi diskusijas šajā forumā un tagad, kad atsāku, tad arī man ļoti acīs dūrās, ka praktiski katrā diskusijā tu atradi, kā pačīkstēt par savu problēmu, pat ja tas diezgan netieši attiecas uz diskusijas tēmu. Principā varbūt ka tu pati nemaz nepamani, kā visiem neapzināti uzbāzies ar to, ka tev tā dzīvē gadījās un varbūt neesi pamanījusi arī, ka tāpēc no tevis sāk izvairīties.

Un jā, viņām ir sava dzīve un savas problēmas. Protams ir labi, ja uzmundrina un tā, bet nu reālajā dzīvē reti ir manāmas tādas draudzeņu kombinācijas kā seriālos un filmās, ka visas problēmas tiek risinātas kopā un ja vienu pamet vīrietis, tad pārējās pamet savu dzīvi uz nenoteiktu laiku un dodas kopīgi raudāt spilvenos, tusēties utt.
Kad manas draudzenes šķiras no draugiem, tad parasti tieši cenšamies turēt visu uz pozitīvas nots un neatgādināt viņai par šo notikumu, bet maksimāli sagādāt pozitīvas emocijas, bet tas nenozīmē, ka mēs tagad caurām dienām bezgalīgi esam viņas rīcībā. Un jā, tava izteikšanās par draudzeni neko labu par tevi pašu neliecina.
Novēlu tev beigt žēloties un saņemties, atrast kādu aizraušanos, kas novērš domas un turpināt dzīvi. Ne tu pirmā, ne pēdējā, kurai vīrietis izrādījies cūka.

Mardzita, Tu diskusijas ievadā raksti, ka divas draudzenes Tevi atbalsta. Vai tas ir maz? Es tiešām cenšos saprast, ka mēs katra esam citādāka, savu raksturu, emocionālajām vajadzībām, bet vai tik tiešām ir tik svarīgs tas draudzeņu skaits, kas kopā ar Tevi raud.

Īstie draugi atklājas grūtībās.
Iespējams, pati neesi bijusi pietiekami laba draudzene, tādēļ atlikušās draudzenes necenšas Tev ātrāk tikt pāri sāpēm un ciešanām.
Un tomēr iepriekšējai dalībniecei taisnība - 2 draudzenes JAU Tev palīdz. Kad man ir sūdīgi, man vajag tikai to vienu draudzeni, kura zinu, ka man palīdzēs daudz vairāk kā, piemēram, 3 draudzenes kopā.
Tev acīmredzot gribas, lai visi Tevi žēlo.

Ir jau dažādas situācijas. Piemēram, man ir viena tāda draudzene, kura kamēr bija puisis par savām draudzenēm nelikās ne zinis - visu laiku pavadīja kopā ar savu puisi un viņa draugiem. Varēja neatbildēt uz zvaniem, nekad nebija laika satikties un, protams, ka ar laiku vairs nemaz īsti neuzskati par draudzeni, bet gan par paziņu. Toties kā draugs pameta, tā katru dienu sāka zvanīt, aicināt satikties utt. Līdz ar to arī negrasos sniegt atbalstu tagad, ja jau tik ilgu laiku nebiju vajadzīga.

Par draudzeni to uzraxtiju ka lietu,ka sman nepatik ,ka vinja taa dara,vinja sudzas,ka nevar atrast isto,bet es nekad neesmu teikusi-Tu esi mulkje utt,vienmer dodu padomu un piebilstu-Ja Tev ta patik,tad dziivo,Tava dzive un vienmer atbalstisu.Nebiju to domajusi,ka njirgasanos vtml...
Man nevajag,lai mani zelo,tapec teicu,ka man nevajag raudamos spilvenus. Speju tikt gala viena,ja reiz neviena nav un ka vakar teica mana mamma,ka nav verts pardzivot,jo vienmer,kas bus priekos un bedas ir gjimene.Paldies par viedokljiem,teemu sledzu.