Hmmm... nu, es arī esmu gara. +/- 1.80cm, īsti pat nezinu. Agrāk bija kompleksi kā mājas, ka man jau tā par sevi nepārliecinātai būtnei vajag būt par visiem visaugstāk :D Nu, tagad esmu tā teikt samierinājusies, ir dienas, kad esmu pat ļoti laimīga par savu augumu. :) Stulbās situācijas ir vienīgi mikriņos, kuros jūtos absolūti neveikla, un sabiedriskajā, kad esmu ar papēžiem, bet blakus nostājas sieviņa ap 1,45cm :D
Bet, jā, papēžus velku. Mani mīļākie, ērtākie rudens zābaki ir ar gandrīz 9cm stabilu, foršu papēdi. Ir kurpes ar gandrīz 10cm papēžiem... nu, baudu to, ka mamma bērnībā iemācīja glītu gaitu. Kā jau viena meitene te teica, jāpieņem, ka visiem neizpatiksi un ka katrs esam savādāks. :)
Par vienu gan, jā, puisi atrast gan grūti. Kā reiz lielākā daļa tādi pagarāki puiši krituši uz mazākām meitenēm. Laikam, tiešām pretstatos spēks. :)
Autorei iesaku droši kurpes vilkt. Drrrroši! Un jo biežāk papēžus vilksi, jo ātrāk pieradīsi. Viens gan - jāpiedomā pie gaitas, un tas attiecas uz visu garumu meitenēm. Tiešām sanāk redzēt tādas slājošas šausmas, ka sāpīgi skatīties, tad pazūd visa papēžu burvība.