Grūtniecība un attiecības

nebūsim uz kakla.... saprotams kaut kādu atbalstu vajadzēs, bet tikai daļēju....

...un bērnu viņš negrib, attiecības ne tik.

Vienkārši dekreta lielo naudu maksā līdz gadinam, var tad iet stradat. Taču kas sēdēs ar mazo? Dzīvokli īret tagad arī ir dārgs prieks. Nu ta pa plauktiem ja visu saliek nav tas tik vienkārši. Kaut uz veikalu jaiet bus ar mazo, maisi iepirkuma un ratini viss tev vienai jāstiepj.

Cik ļoti Tu pati viņu mīli un vēlētos lai viņš maina savu attieksmi?

member- piekrītu! ja dzīvotu pie vecākiem iesākumā un strādātu, tad varētu pati nosegt visus izdevumus....

egijasaprot- nemīlu.... pieķeršanās tikai, bet ja būtu iespēja protams pamēģinātu būt kopā, kaut vai no tāda apsvēruma ka zinu ka vienai būs ļoti grūti un vientuļi....

1) Ja es būtu vecvecāku vietā, tad gribētu zināt, ka man ir mazbērns, bet cilvēki ir dažādi, zinu arī tādus, kuriem vienalga.Bet tas,ka to nepasaka pats vīrietis, ir gļēvulīgi.Varbūt viņam vajadzīgs laiks, viņš nespēj vēl uztvert gaidāmo bēbi par reālu, jo vēl nav piedzimis?Māsas ex pirmo reizi ar savu māti viņu iepazīstināja, kad viņa jau bija 7. mēnesī.Jau tad vajadzēja atkost, kas viņš par tipiņu-egoists.Labāk ātrāk, nekā vēlāk!
Es domāju,ka viņa attieksme var krasi mainīties, kad viņš sapratīs, ka tas ir viņa paša miesa un asinis,bet mēs taču zinām, cik daudz vīriešiem ir nospļauties, kaut vai 7 bērni... tā kā 50:50
2)Izklausās, ka Tev ļoti sāp sirds, ka bērniņa tēvs nevēlas ne viņu, ne Tevi.Tāda ir dzīve,taču viss nostāsies savās vietās!Un Tev nekas nav jādara citu dēļ,dzīvojam vienreiz, kāda jēga izlikties?Un cik ilgi tas var turpināties...

neesmu pazīstama ar bērna tēva vecākiem un tas būtu muļķīgi ja tagad no zila gaisa nolaistos....

sāp sirds... jā....

Nu parunājies ar saviem vecakiem. Uz to veci nospļaujies, lai ari kā sāpētu. Ceru tevi varēs vecaki atbalstit, tad noteikti paliec pie viņiem. Tā tev būs vieglāk, arī praktiskā ziņā.

Droši saki vecākiem, tas vismaz viņā pamodinās emocijas, lai arī ko viņš darīs to iespaidā atraisīs viņā realitātes sajūtu, tālāk protams viņa izvele ko viņš darīs, vismaz skaidrs, ka Tu mīlēsi mazo ar sirdi un dvēseli, un jūsu vecākiem būs prieks, vismaz taviem noteikti :)

Mazulim naudu ietaupisi ja sākumā neko pārāk daudz nepirksi.Ari ratiņi var nebūt jauni, gultinu ar var mazlietotu.Ta samēra daudz ietaupīsi.Tāpat mazie ātri aug, un drīz vajadzēs sēžamos ratus. Man pašai liekas ērtāki ja atseviški labi pirkti. Pajauta apkart visiem, lai jau tagad kāds varbūt var ko mazajam atdot. Nauda lieka noderes citam lietam.Un sniedz tiesā lai piedzītu uzturlīdzekļus.

Maniem vecākiem būs prieks, arī man ir prieks un ne jau būšu uz kakla, strādāšu un domāšu...

Vai uzskatat ka man tiesības pašai pateikt bērna tēva vecākiem?

Es nemūžam nevarētu pati aiziet pie vīrieša vecākiem, pieklauvēt pie durvīm un pateikt: Labdien!Jums būs mazbērns!
Tas nav sievietes uzdevums.Mazums, kas viņiem ienāktu prātā.Ka Tu nezin ko tagad no viņiem gribi un gaidi.
Ko Tev tas dos?Ja paši tādu dēlu uzaudzinājuši,tad lai arī viņiem nav lemts uzzināt!

Drēbītes un gultiņa man būtu, no mazākās māsas palikuši....

Tiesības Tev ir, tas nav nekas aizliegts.
Jautājums ir, vai vēlies. Ja vēlies, tad dari viņiem to zināmu.

Man ar skiet, ka tagad ir varda briviba un var teikt visu ko kam vien velies, ja vien citam no ta nerodas kaut kads sliktums.

Tas ir tikai godīgi būt patiesai par tik svarīgam lietām, ne jau kaķīti jūs nopirkāt, sakumā paruna ar saviem vecākiem un tad vari teikt arī viņa vecakiem.

Pavasari izdoma visu praktisko pusi ( es ta daritu) lai sirdī miers. Tad dari ka tev liek sirds, lai arī varbūt muļķigi taču izdari.

mani vecāki paši pateiktu ja to neizdarītu pusis vai es...

Vienīgi es nezinu kāds tev ir tas puisis un ko viņš var izdarīt, vai tev jabūt uzmanīgai pēc tam kad pasaki, vai viņš liks tevi mierā. Visādi var būt, bet tev labāk zināma visa situācija. Tomēr pateikt visiem topošajiem vecvecākiem būs labi, un ka notikumi risinasies pēc tam to redzēs.

Zini, laba ideja. Lai tavi vecaki runā. Dotaja gadijumā pat labāk.