labākā grāmata

Man patīk grāmatas ar pēcgaršu. Pēdējā izlasītā "Pūķa ķērājs" vēl ilgi lika domāt par to, cik daudz netaisnības ir pasaulē. Labāko sarakstā noteikti ir "Būda", "Tūkstoš sauļu mirdzums", "Vējiem līdzi". Tagad lasu "Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari", kurai mani it kā vajadzētu iedvesmot, bet pagaidām uz tur rakstīto skatos ar skepsi.

es sāku lasīt "būda" tikai neatceros,kam iedevu ,un pati nepabeidzu

esot tāda "ieelpo laimi un mīlestību" varbūt tā ir laba.

Man arī ļoti patika "Pūķa ķērājs" un "Mazo lietu dievs" (abas par Austrumu pasauli)
No biogrāfiskajām man atmiņā palikusi grāmata par Matu Hari - ļoti iedvesmojošs dzīvesstāsts.
No romāniem patika "Ziedlapiņas tumši sārtās un baltās" - par 17gs. Londonu. Skumjš dzīvesstāsts, bet nevarēju atrauties no lasīšanas (grāmatai ~1500Lpp)
Arī latviešu raudu gabali ir labi - pēdējais pārlasītais ir "Aija"

Nav gluži pēdējā laika lasītie,bet man ļoti patika K.Sabaļauskaites ''Silva Rerum''.Nevarēju atrauties no lasīšanas.Autorei nu tik laba valoda un talants uzburt ainas,laikmetu utt.
Tad vēl ok bija Oksanenas ''Attīrīšanās''.Tā ļāva padomāt...

Man nesniedz iedvesmu austrumu grāmatas un vispār kaut kāda garīga rakstura literatūra.
Bet man vienkārši patīk lasīt, labas grāmatas ar sulīgu valodu. Pēdējā, ko izlasīju, ir L.Muktupāvelas darbs par Emīlijas Benjamiņas dzīvi. Grāmata laikam nav no jaunākajām, bet ļoti patika. Cik daudz var panākt ar savu darbu un gribasspēku un cik sāpīgi ir to visu pazaudēt...

Mani atkal iedvesmo romāni, piemēram, Santas Montefjores "Sirdspuksti tālumā", lasot tik ļoti jutu līdzi grāmatas varoņiem, ka asaras pat bija.
No fantāzijas man patika latviešu rakstnieces Lauras Dreižes "Pūķa dziesma".
Protams viss jau atkarājas no lasītāja gaumes.

Ja pa sieviešu literatūras līniju ,tad Zuzannas Kubelkas romāni ir brīnišķīgi pacilājoši.

gramata par kuru es vel ilgi domaju bija ''Suada.Sadedzinata dziva''
Loti patik Koelija gramatas.

Pēdējā mana medus maize bija "Puķu valoda". Diemžēl neatceros autori, bet grāmata salīdzinoši jauna.