Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Ģimenes problēma

 
Reitings 1103
Reģ: 07.10.2011
Labdien cosmo dalībnieces.

Brīdinu, ieraksts būs garš, bet man nepieciešams kāds padoms, kā rīkoties, kā runāt, kā palīdzēt.
Uzaugu ar mammu un mazo brāli, kuram šobrīd ir 13 gadu, tēvs sevi ir izsvītrojis no mūsu dzīvēm. Pati jau divus gadus dzīvoju ārzemēs. Lai gan esmu pateicīga savam dzīves ceļam un notikumiem, jo tas mani ir izveidojis par tādu cilvēku, kāda esmu šobrīd, bērnība nav bijusi viegla visādu ģimenes drāmu dēļ. Sākot ar to, ka pirmsskolas vecumā nācās redzēt smago vecāku šķiršanos (tēvs staigāja pie citām sievietēm, sāka lietot narkotikas, alkoholu, iereibušā stāvoklī nāca pie mums, dauzīja traukus, meta tējas krūzes ar verdošu ūdeni manā virzienā, tvēra savās rokās un bļāva, ka esam viņa dzīves kļūdas. Kā arī mammas pašnāvības mēģinājumi, nervu sabrukumi, depresijas + vēl jaundzimušais bonusā uz rokām). Kļūstot par vientuļo māti, viņai pastiprināti radās nepieciešamība cilvēkus sev apkārt "zāģēt" un kontrolēt. Diemžēl, savu jaunību viņa arī sev ir liegusi izbaudīt, lai gan bija cilvēki apkārt, kas vēlējās palīdzēt, bet, nē, nolēma vilkt 'smago krustu' pati. Mēģinot uzsākt jaunas attiecības, nekas nav izdevies, vīrietis nav spējis noturēties pie tik 'spēcīgas' sievietes.
Šobrīd viņai ir kritiskas problēmas ar vairogdziedzeri, kā arī radušās citādas kaites stresa ietekmē.
Vakar runājos ar savu mazo brāli. Nav viņš mums nekāds zelta gabaliņš, mēdz iekulties nepatikšanās. Viņš ir diezgan bikls, ass un kodolīgs savos izteicienos, vairāk introvertais tips. Viņš pats sarunā man atzina, ka viņu pašu kaitina tas, cik reizēm nesmuki mēdz uzvesties gan pret mammu, gan pret omu. Kad viņš cenšas mammai, ko pateikt, tas tiek pārprasts un ne no kā tiek veidots kašķis (te nu man nav iemesla neticēt, jo pati tam esmu gājusi cauri, ar mammu reti, kad varēju mierīgi izrunāties). Tāpēc brālis izvēlas vairs nedalīties notikumos, kas mammā rada aizdomas un tiek no jauna meklēts kašķis un kāda problēma. Pēdējā laikā mamma ir kļuvusi pret viņu rupja izteicienos (loģiski domājot, ko gan citu var gaidīt atpakaļ no pusaudžu puikas, kuram ģimenē ir šāds piemērs).
Oma mums ir diezgan jutīga būtne, par visu pārdzīvo diezgan sakāpināti, kas rezultātā atspēlējas uz veselību. Sava viedokļa viņai īsti nekad nav bijis, tā arī mētājas 'pa frontēm', tik pielejot eļļu ugunij.
Pirms pusgada viesojos ar savu draugu Latvijā. Mammai bija viens vakars brīvs, manīju, ka viņai bija labs garastāvoklis, tāpēc vēlējos viņu uzaicināt vakariņās (tikai es un mamma). Viss, ko saņēmu atbildē:" Kāpēc, lai es ar Tevi kaut kur ietu? Lai visi vīrieši uz Tevi skatītos?"
Tā arī pārējās manas viesošanās dienas pie ģimenes tika aizvadītas neizprotamos kašķos. Draugs, kuram to visu no malas nācās novērot tik izteicās, ka tas viņam pilnībā nešķietot normāli.

Vakar pēc sarunas ar manu mazo brāli, parunājos ar draugu un nolēmām piedāvāt vasaras brīvlaikā manam mazajam brālim atbraukt pie mums ciemos uz mēnesi, lai visi varētu ieturēt pauzi- gan mans brālis, gan arī mana mamma un oma. Katram būtu laiks mazliet 'vieglāk uzelpot'.
Šorīt zvanīju mammai, lai izrunātu šo piedāvājumu, tiku aprauta pusteikumā, lai es vispār aizverot savu muti un beidzu prātot stulbības, lai nelienu viņas dzīvē un vispār, lai liekot viņu (māti) mierā.
Esmu palikusi bez vārdiem...

Lai kā ir dzīvē gājis, es mīlu savu mammu, savu omu, savu brāli. Es nevēlos, lai ar kādu no viņiem kas slikts atgadītos, es nevēlos, lai kāds nepelnīti sev nodara pāri. Es negrasos savu mammu mācīt, kā jāaudzina bērni, jo pašai vēl savu bērnu nav, lai gudri spriedelētu. Es vēlos viņiem visiem iedot mazu 'pauzīti', lai katrs rod laiku sev. Lai mamma atļaujas būt sieviete nevis vagars, lai oma streso mazāk pēc katra mammas zvana un sūdzēšanos par manu mazo brāli, kā arī lai mans brālis izbauda to laiku, kad viņš var atļauties būt bērs/ pusaudzis. Es vēlos, lai mans mazais bralis atbrauc pie savas lielās māsas ciemos. Vai tas ir kāds noziegums?

Nu man ir tik grūti spēt sagremot šīs visas gadiem ilgās un nevajadzīgās drāmas. Un man ir tik skumji, ka puikam jāaug šajās sieviešu pati izdomāji- pati uzrīkoji scēnās.

Ko darītu Jūs?
19.03.2012 13:57 |
 
Reitings 987
Reģ: 18.04.2010
Nu puikam ir 13, bez mātes piekrišanas jau tu viņu nedabūsi.

Es mēģinātu pārliecināt māti atkal un atkal (lai gan šaubos, ka spētu klausīties tādās stulbībās), uzskaitītu visus plusus un mēģinātu sarunāties tā, lai atbild viņas veselais saprāts, nevis ārā līst drāma. Bet kā tieši runāt - nav ne jausmas.
19.03.2012 14:04 |
 
Reitings 1183
Reģ: 15.02.2012
varbūt uzraksti mammai epastu un visu izskaidro? piemini argumentus, kas būs viņas ieguvumi tajā, ka brālis mēnesi padzīvosies pie Tevis. tad uzraksti, ko iegūs brālis, ka viņam gribētos padzīvot jaunā vidē, pie tam ar savu māsu, utt. diez vai viņa izdzēsis epastu, neizlasot to līdz galam.
19.03.2012 14:09 |
 
Reitings 3376
Reģ: 18.03.2012
Varbūt pamēģini mammai aizsūtīt vēstuli, nevis zvanīt? Man pašai tas ir bieži palīdzējis, kad ar mammu neesmu varējusi normāli izrunāties diezgan līdzīgu iemeslu dēļ kā tev. Vēstuli viņa varēs mierīgi un netraucēti izlasīt, kā arī tev nebūs jāklausās viņas rīkotajās scēnās. Uzraksti viņai visu, kas tev uz sirds, bet neko nepārmetot, ar mīlestību. Ja arī tad nekas nemainīsies, būs vien jāgaida, kamēr brālis pats būs pilntiesīgs izvēlēties, uz kurieni braukt.
19.03.2012 14:10 |
 
Reitings 576
Reģ: 29.01.2009
Pēc Tevis rakstītā nevarētu būt, ka Tavai mammai vajag kāda psihologa palīdzību? Liekas, ka viņa ar savu negatīvo attieksmi bojā dzīvi gan Tavam brālim, gan omei. Un protams, ko no brāļa var citu gaidīt, ja pret viņu tā izturas...
19.03.2012 14:14 |
 
Reitings 1183
Reģ: 15.02.2012
vēl var parunāt caur omi - pastāstīt viņai ideju, un ja viņa tam piekrīt, viņa var mīkstināt mammas attieksmi šajā jautājumā!
19.03.2012 14:15 |
 
Reitings 987
Reģ: 18.04.2010
Stratēģiski jau būtu gudri apstrādāt visus trīs, bet ka tik māte nepadomā, ka centies viņai kaut ko atņemt un noskaņo visus pret viņu. Jo tomēr izklausās, ka viņa domās taisni tā.
19.03.2012 14:27 |
 
Reitings 1149
Reģ: 31.12.2010
Man liekas, kad tavai mammai vajag kāda specialista palīgu, jo tas nav normali, zinu vakar apdedzinaju rociņu vakar un šodien mana mammīte uztraucas un zvana, lai man neceļas temperatūra..
Zini man liekas, kad tu nepateizu pieeju gāji pie mammas, nevajadzēja viņai tikts to visu, bet savādāk noformulē, piemēŗam, bralis grib atbraukt ciemos, vai piemēram gribi brali uzaicināt, jo tagad viņa tiešām var apvainoties, jo varbūt tā pieradusi pie savas dzīves, kad liekas, kad problēmu nav.., bet ja tu vnk bet aizdomām brāli paņemtu varbūt tad viņa pati saprastu...
zinu man tēti nav viegli kaut piemēram apģerbu pirkt, es vnk hitri jau iemācijusies viņam pateikt kko, jo man tētis ar reizēm māk kā jau strēlnieks ātri apvainoties... Protams tas mans viedoklis..
19.03.2012 14:57 |
 
Reitings 157
Reģ: 19.03.2012
domāju, ka tā ir laba doma paņemt brāli uz mēnesi pie sevis. Vabrut mamma tevi pārprata, domā, ka pēc taviem uzskatiem, viņa netiek galā, nemāk audzināt brāli, utt. varbūt tiešām uzsvaru liec uz to, ka tu vēlies pabūt kopā ar brāli, nevis atelpu visiem
19.03.2012 16:17 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!