Ēšana ārpus mājas: kur, kas, cik, pa cik - viedokļi

katru dienu pērku kafiju, reizēm ir žēl atstāt par krūzīti kafijas kaut kur zem 2ls! (cik Costā maksā Latte?)
un ja baaaigi gribas ēst, tad ēdu kādā no ātrās apkalpošanas ēstuvītēm. ir žēl naudas, bet, protams, neiešu uz Rimi pirkt baltmaizi un neēdīšu to uz ielas vai pieturā :D

pašlaik reti, bet ja dzīvošu rīgā, kur labu kafejnīcu, restorānu ir daudz, tad noteikti biežāk,protams, ja būs naudiņa.
man personīgi ļoti patīk kafejnīcās, restorānos paēst, jo ēdiens ir pagatavots garšīgi, atmosfēra jauka un tā.

jā, ļoti patīk dzert kafiju, piem, double coffee, bet viņa ir ļoti dārga priekš tik mazas krūzītes. Viņi ļoti pelna uz to, ka cenas ir saskrūvētas ļoti lielas.

Ar iepriekšējo daugu 3 gadu laikā mājās ēdām max 4 reizes, vienmēr kaut kur ārpus tām, jo es gatavot neciešu, bet viņš uzskata, ka sievietei tas arī nav jādara. Tagad, kad varu baudīt brīvību, tik un tā ēdu ārpus mājām vakaros. Pusdienas kā ēdienreize man ir ļoti reti, pārsvarā brīvdienās, brokastis ēdu tikai tad, ja neesmu Rīgā, tā kā Rīgā vienīgā ēdienreize (vakariņas) ir kādā kafejnīcā, bet tā nav ne nepieciešamība, ne rituāls, drīzāk ieradums vai laika taupīšana

neēdu ārpus mājas vispār! ;)

Jā, man arī tik dīvaini šķiet, ka tik daudzām ēšana ārpus mājas ir ikdiena. Protams, katram jau savs, bet man vnk nesaprast. :D

Pusdienot vai vakariņot ārpus mājas sanāk vidēji reizi nedēļā- parasti ar draudzenēm vai vīrieti. Pēdējā laikā ir iepaticies gatavot, tāpēc ar prieku meklēju dažādas receptes un ļaujos eksperimentiem virtuvē.

Patīk apmeklēt jaunas vietas un ne vienmēr pasūtu maltīti, nereti iedzeru vīnu kopā ar kādu uzkodu vai, ja tas ir dienas vidus, tad neatsakos no tējas un kāda garduma.

Ēdam kādas 2 reizes nedēļā. Man biežāk nepatīk, jo gribas kaut ko atstāt īpašiem gadījumiem un notikumiem. Ja biežāk apmeklēsim, tad tā īpašā aura un emocijas pazudīs, notrulināsies. :)

Salomē, piedod, taču ticu, ka tad, ja Tev būtu mazāk brīvā laika, kas tāds būtu vairāk saprotams.

Man ēšana ārpus mājas nav nepieciešamība.Man patīk gatavot,patīk izmēģināt ko jaunu.Ir mēneši,kad vispār neeam ar draugu nekur ārpus mājas ēst.Nevis tāpēc,ka būtu trūkums un nevarētu atļauties,bet tāpēc,ka pa to pašu summu gribas atļauties kaut ko citu.Ar draudzenēm arī nav īpašas vajadzības.Vairāk patīk vienai pie otras ciemoties.
Patiesībā,pēdējā laikā ejam ārpus mājas ēst tikai tad,ja gribas kko specifisku.Piemēram,kad draugam sagribas suši.Es to mājās pat necenšos pagatavot,jo tas man par sarežģītu-tad izvēle ir kkur aiziet.Vai arī tad,kad viņš ierosina apciemot iemīļoto ķīniešu ēstuvīti.Bet principā-mums nav vajadzības katru dienu kafijužņikos sēdēt.
Es cenšos nespriest par to,kas ir vai nav normāli,jo katram jau ''normāli'' ir kaut kas cits.Ja cilvēks ir biezais un var atļauties,tad manis pēc,lai vispār dzīvo dzīvoklī bez virtuves un ēd tikai ārpus mājas visas ēdienreizes.Ja es būtu biezā,tad vienalga neskrietu katru dienu uz restorāniem.Drīzāk parūpētos,lai man dzīvoklī ir ideālā virtuve,kurā parosīties :D Tā kā-katram savs.

man patīk gatavot,bet arī ēst ārpus mājām ir jauki.
mājās ēdu tikpat bieži cik ārpus mājām,sanāk 50:50..
ēdot ārpus mājas ir tāda svētku sajūta :)

man patīk gan rosīties,gan,ka rosās ap mani :)

Salomē, piedod, taču ticu, ka tad, ja Tev būtu mazāk brīvā laika, kas tāds būtu vairāk saprotams.

Tur jau tā lieta - manuprāt, ir tieši pretēji. Ja ir maz brīvā laika, tad pavadīt to ēdot ārpus mājas šķiet dikti neloģiski. Bet, kā jau teicu, katram savs. Es novērtēju to laiku, kuru varu pavadīt mājās, tas arī viss.

Piekrītu Heartkiller - tas nebūt nav naudas jautājums, man mājās patīk labāk un man tiešām grūti saprast, kā var būt citādi. Reizēm - protams, bet regulāri - diez vai.

Darbadienās pusdienas katru dienu eju ēst kaut kur ārpus biroja. Citas ēdienreizes vidēji 2 reizes nedēļā ēdu ārpus mājas. Labprāt to darītu biežāk, jo tā ir sava veida atpūta un izklaide, savukārt gatavošana mājās - vēl viens darbs

Ārpus mājām ēdu ļoti reti. Iemesls tam ir tāds, ka es daudz ko nevaru ēst un es nezinu, kā, piemēram, mans pasūtītais ēdiens ir pagatavots un kādas garšvielas tas satur. Tāpēc labprāt gatavoju mājās vai arī dodos uz vakariņām pie draudzenes, kura zin, ko es varu un ko nevaru ēst.

Salomē, viss ir gaužām vienkārši, ēšana mājās ietver gan ēdiena pagatavošanu, gan arī trauku mazgāšanu, virtuves sakopšanu, man tiešām grūti iedomāties to, ka es tam varētu kopumā veltīt mazāk par stundu sava laika. Ja ēd ārpus mājām, tad nokļūšana uz/no vietu, kur ēd, aizņem minimālu laiku, pasūtījuma gaidīšanas laikā var strādāt, koncentrējoties tikai darbam, ne tam, ka jāseko līdzi tam, kas kastrolī notiek, bet trauki vēlāk paliek turpat:)
Un es loģiku saskatu tieši tādā atbildē, kuras pamatā ir aprēķins.

sanak diezgan reti un ja ir taa retaa reize tad uz gan bei!taa kaa esmu vegjetariete un ir vel daudz kas ko needu,labak izvairos no tadam iestadem un labak pati sev pagatavoju jo zinu kaa tas gatavots!vieniigais aarzemes celjojot gan obligati nogarsoju kko no vinu virtuves :)

Kabe, ja dzīvo bez vīrieša, tad, jā, iespējams tas ir loģiskāk.

Es arī pārsvarā mājās tikai, viens no iemesliem, iespējams, arī ir nauda. Un man patīk pašai gatavot, mēgināt ko jaunu un tā. Un naudu, kuru atstātu kafejnīcas, daudz labāk pietaupu un nopērku ko paliekošāku :)

Kuri ir tie forsie restorani, uz kuriem jus ejat "ipasas" vai romantiskas vakarinas ar virieti?
Est gatavosana nav mans milakais hobijs, bet pedeja laika arvien vairak censos to darit. Man patiktu est arpus majas biezak, bet man zel izteretas naudas - ta vienkarsi ir izkupinata gaisa mana uztvere.
Uz darbu gandriz vienmer nemu lidzi kaut ko no majam vai ari pa celam noperku kaut ko lielveikala - salatinus, jogurtu, kaut ko vieglu. Bet patiesiba man labak patiktu darba dienas vidu izskriet no biroja uz pusstundinu, jo tas darba dienu it ka sadala 2 dalas. Ja pusdieno turpat biroja virtuve, tad nav sajutas, ka esi atsledzies no darba.
Es nezinu, kapec, bet es visados restoranos un kafejnicas jutos neerti. Iespejams, vel neesmu atradusi to isto vietu, kur man patiesam patiktu!
P.S. Nesen raidijuma iespaida iecekoju Vincenta edienkarti interneta un... parsmejos :D par nosaukumiem un vispar to, ko vini piedava - kaut kadi balozi utt :D Un cenas salitas.

Ja būtu lielāki ienākumi un mazāk brīvā laika, ēstu ārpus mājās ļoti bieži. Šobrīd ārpus mājām vienmēr ēdu pusdienas un vakariņas ~1-2x nedēļā.
Lai gan tagad ar vīrieti jau šo to labu mākam gatavot, tas tomēr paņem ļoti daudz laika! Protams, ja brīva diena, var mierīgi taisīt ēst, bet pēc darba, vakarā, nu nē, paldies!

Autorei - nav tādu "normāli" un "nenormāli". Normāli ir gan iet 3x dienā uz restorānu/kafejnīcu, gan 1x gadā ēst ārpus mājas. ;)