es dzīvoju lāčplēša ielā un skrienu pa avotu līdz grīziņkalnam, tur kur tas lielais parks (asara iela?), kamēr aizskrien tikmēr ir ta, ka luksofori tracina, bet tad ap to lielo parku tik uz riņķi, citreiz skrienot majās aizskrienu līdz ziedoņdārzam, tur vēl pāris apļus. tas bija vasrā, tagad nevaru izdomat, kad atsākt, jo no aukstuma baidos, nav profesionāls apģērbs, baidos sasvīst un tad saaukstēties...
man atkal patīk vienai ar mūziku, esmu mēģinājusi ar draudzeni kopā skriet, ari ar puisi, bet tad es kkā pielāgojos otra cilvēka ritmam un ātrumam, kas, manuprāt, nav pareizi, es viena, uzlieku ausis un aiziet
Nu jā,ar mūziku ar nav ne vainas..
Man jau to kompāniju vajag,lai mani piedabūtu skriet.
Bet varbūt,ka pati saņemos un skrienu vienatnē ar mūziku
No sākuma jāizstaigā vietas,kur domāju skriet un uz priekšu
man ir tā, ka visgrūtāk ir pirmās 3-4 reizes uzreiz pēc ziemas. Pēc tam jau pierasts, un galvenais, kad sāc regulari skriet, tad ir vieglāk atteikties no saldumiem un neveselīgas pārtikas, jo uzreiz tā doma, ā tad būs grūtāk sportot
Es arī parasti skrienu viena! Man nepatīk skriet ar kādu kopā, jo man ir savs ritms, ātrums, patīk klausīties mūziku un izbaudīt procesu. Ja skrienu ar kādu kopā, tad uztraucos, vai neskrienu pārāk lēni vai ātri, gribas papļāpāt un tas novērš domas. Skrienot atbrīvojos no stresa, atslābinos.
klača, es tagad pa ziemu vispār neesmu skrējusi, bet parasti kkad aprīlī kā iesāku tad 2-3x nedēļā. Ir bijis posms, kad skrēju katru vakaru 1,5h, bet tad man nebija puiša un nekādu citu interešu, ka no darba ta uz skriešanu, vakarā zaļā tēja un gulēt, tā es mēneša laikā biju ieguvusi ideālu, tiešām ideālu, slaidu augumu, tagad esmu ar puisi, kurš labi gatavo un lutina ar saldumiem un esmu palaidusies bet gan jau saņemšos, šogad būs arī kārtīga velosezona, jo jau tagad skrūvējam man fixīti kopā
man no tērpa ir tikai īstas labas skriešanas kedas. a pārējais - ja vēsi gari kokvilnas melni legingi + kapučdžemperis jebkurš. kad karstāks - kokvilnas šorteļi + topiņš. un man jāatzīst, ka ķeru kaifu no cacām uz ielas, kas iet biroja tēlā un šausminās, kā tā var pa centru skriet
dažreiz skrienu pa salu tiltu un tad pa zaķsalu līdz tv tornim pat
632
