Cik brivi jutamies?

Parasti man nellauj atrasties virtuvee vai pie baara es visu izdzeru un izriju. :)

Man šķiet, tas, vai vari atļauties brīvi justies, atkarīgs no tā, kādas ir attiecības ar mājas saimniekiem. Es ar visiem saviem radiem jūtos brīvi - varu pati sev tēju uztaisīt gan pie māsas, gan māsīcas, gan krustmātes, gan omes utt. Parasti jau viesus aptekalē - ēst iedod, tēju uztaisa :)

Es tā nedaru un nedarīšu, ir tomēr jābūt kaut kādai normai,pieklājībai,lai vai kas Tev viņi ir! Labāk pajautāt nevis pašam ko ņemt .. nesaprotu šos cilvēkus,kuriem nav šī pieklājība .. arī pret ļoti labiem draugiem,kad ņem ko un kad grib! Man tas nesaprotami

pēc bildes un nika saprotu kāpēc.

Es ar jūtos brīvi

Es tiešām pie visiem radiem/draugiem ciemojos tik reti, ka neatļaujos pati grābstīties. Patīk "ciemošanas" būtība - ka par mani parūpējas, nevis pati šiverēju. Retu reizi tas ir patīkami, ka visu izdara tava vieta :D

Man nav tuvu radu, tikai vecāki, kuru mājās jūtos brīvi. Ja jāatbild par tuvākajiem draugiem, tad ar viņiem mājās netiekos, tāpēc arī tādas problēmas nav, bet kopumā esmu no tiem viesiem, kuri paši virtuvē nelīdīs

Parasti jau paši visu piedāvā. :)

Nu pie brāļiem un māsas gan jūtos kā savās mājās, atļaujos pa virtuvi šiverēties.

Nu tas,ka piedava un aptekale, tas gan, bet,piemeram,manam draugam nav problemu ( ja paliek pa nakti kadu reizi pie bralena ) no rita pasam ataisit ledusskapi, kaut ko paest,ja gribas, pasam sataisit teju utt

Man bez atļaujas būtu neērti svešā mājā vērt vaļā ledusskapi pat, ja tas būtu manas māsas ledusskapis. Tieši tāpat nevisai justos, ja mana drauga radi manā dzīvoklī bez ceremonijām izvirinātu visus skapjus un sāktu stellēt augšā desmaizes un lašmaizes.

Es pastāstīšu gadījumu. Pirms vairākiem gadiem BIJA man tāda druška, kas pirmoreiz ienākot manās mājās mierīgi atrāva ledusskapi, pajautāja, kur man šķīvis u.tml. neomulīgi jutos es!

Brīvi jūtos tikai vienu vecvecāku mājās un pie pašiem vecākiem. Tur gan varu darīt,ko gribu,jo pirms vairākiem gadiem es ar viņiem dzīvoju kopā un neredzu iemeslu,kāpēc es vairs nevarētu darīt to,ko agrāk.

Pie labākajiem draugiem, pat pie tiešām,kas ir tuvākie, neatļaujos kājas celt gultā, iet pie ledusskapja, pat nepadzeros bez citu ziņas, jo ne jau es katrā mājā zinu,kur stāv dzēriens,kur stāv trauki.

Man ir ļoti labas attiecības ar visiem radiniekiem.Taču nevienu apciemojot nelienu pie ledusskapja un nerakņājos pa skapjiem,pati meklējot tēju,krūzes,kko uzkožamu kad sagribas.Man arī nepatiktu,ja pie manis atnāktu un uzvestos kā savās mājās.Pat ja tie ir mani radi,tās nav manas mājas un tā nav mana virtuve.Man nav nekādu problēmu palīdzēt gatavot vakariņas un es arī vienmēr piedāvājos palīdzēt.Taču,ne jau pašai bez teikšanas šiverēties pa virtuvi kā ienāk prātā.

Brīvi jūtos draudzenes un drauga mājās.
Bet pie citiem ciemojoties jeb ballējoties, ātri atrodu vietu virtuvē. :D
Tā kā kompānijā daudz vīriešu, nākas gatavot ēst. :D

Pie tuviem draugiem un radiem jūtos kā mājās, tāpēc arī man pašai netraucē, ka kāds šiverē pa manu ledusskapi vai pats sev tēju uztaisa. Bet es arī vienmēr saku saviem viesiem, lai droši iet un ņem, ko vajag un arī pati bez uzaicinājuma nesāku taisīt ledusskapi vaļā un sviestmaizes smērēt! :D

Te tas jautājums tika pagriezts citā gaismā vai arī es ne tā sapratu... Ja runa ir par nekaunīgu šiverēšanu - protams, nē. Es jautājumu sapratu apmēram tā - vai neesat pārāk kautrīgi ciemos, piemēram, gribas dzert, bet ciešat klusu :D

Tikai pie vecākiem atļaujos uzvesties kā savās mājās.

Es gan pie saviem, gan drauga vecākiem jūtos kā mājās un atļaujos attiecīgi uzvesties.
Pie citiem radiem, ja piedalos kopīgā ēst gatavošanā vai galda klāšanā, kur to mēdzu darīt ik pa laikam, arī nejautāju atļauju katrai skapīša vai ledusskapja atvēršanai

pie vecakiem un maasaam juutos kaa savas maajaas,un pie vienas draudzenes arii juutos kaa savaas maajas jo biezhi sanakt palikt pa nakti :)

nevirinu nevienam ledusskapi un nesāku kko darīt bez citu ziņas, vispār, biežāk ir tā, ka man kaut ko piedāvā, pagatavo, iedod un tā.. man liekas diezgan bezkaunīgi iet citu mājās, atvērt ledeni un meklēt sev ēdienu, jo es neeju pie citiem, lai ēstu! ja piedāvā, ok, citreiz ir pat bijušas frāzes "es apvainošos, ja tu neēdīsi" :D
pie radiniekiem arī nav tā, jo tur visbiežāk jau ir saklāts galds un visi sēžās, ietur maltīti.