Hmm. Kaut kas līdzīgs manam variantam. Tā biju aizēdusies,ka pašai riebējās spogulī skatīties. Bet nu,esmu ceļā uz pārmaiņām. Esmu 1.70 m gara un man šķiet,ka augstākais svara kāpums ir bijuši 89 kg. Vēl pie tam, vasarā.. Šausmas. Bet,pamazām,pamazām, iedvesmojos, noskaņojos....Nu jau ir 78. Un turpinu iesākto.
Kas man palīdzēja?
Pirmām kārtām jau tiku galā ar savām domām , jo viss sākas galvā. Nostādīju mērķus un prasības, izvērtēju,kāpēc vispār ir tā, kā ir, kas ir mans "klupšanas akmens".
Un tad jau sāku pamazām darboties, no sākuma "atmetu" maizi un miltu produktus, tad majonēzes, krējumus u.c. treknumus. Saldumus ierobežoju līdz minimumam. Dzeru daudz ūdeni. Arī man , joprojām, ir grūti pat piepumpēties, skriešana man riebjas, naudas trennažieru zālei nav. Bet man mājās ir t.s. steperis, tad nu pamazām sāku, pirmajā reizē varēju uz viņa pastaigāt vien 10 minūtes, tad nu tagad jau to daru krietni vien ilgāk un katru dienu. Papildus tam mēdzu palekt ar aukliņu, presītes, pietupieni, rokām vingrinājumi ar hantelēm. Nu tā, kaut kā te daros.
Man šķiet , pats galvenais ir nesēdēt bezdarbībā - jo esmu ievērojusi, tiklīdz sēžu mājās un nav ko darīt, tā vien gribās kaut ko apēst, tāpēc ej u laukā, svaigā gaisā, staigājos utt. Esmu sapratusi to,ka tā vairs man nebūs 1,2 mēnešu aktivitāte vai arī tik ilgi,līdz būs sasniegts vēlamais svars, tas ir jāpieņem par dzīvesveidu. Lai Tev veicas!:)
125
