Kad pārmāc slinkums, atgādinu, ka "Darbam ir laiks, atpūtai - stunda". :D
Bet tā pilnīgi dabiski esmu optimiste. Ja ir grūti, ja ir problēmas, pati sev zemapziņā pasaku, ka būs labi, ka neviena problēma bez risinājuma nepaliek, ka agri vai vēlu lietas nokārtosies absolūti dabiski. Kā arī nedaru otram to, ko negribu, lai viņš man dara, neiamizrstu būt vienkārši labs cilvēks, rūpējos par karmu un cenšos rast laimi tagadnē, nevis ar stiklainām acīm raudzīties nākotnē.