Man neviens gan neteica, saņemies, pierādi viņam ko viņš ir zaudējis, es pati daudzas lietas darīju dēļ sevis. Kad izšķīros no tādas pirmās mīlestības man bija 18 gadu, un man likās, ka salūzt zeme zem kājām, bija taču pieķeršanās, pavadīts laiks, sapņi un tagad tā. Bet tad es gribēju visu, uzstādīju sev mērķus, atradu darbu, sāku stradāt, iet autoskolā, iestājos augstskolā, visu protams darīju saviem spēkiem, jo man vajadzēja nodarbošanos, pretējā gadījumā domāju par skumjām, sāpi. Un tā ir arī tagad, zinu, ka kaut kas notiktu sāpīgs, tad robežu nebūtu, ietu taisni, jo būtu iekšā nemiers, gribētos visu laiku darboties, uzstādīt mērķus, sasniegt tos.