Palīdziet lūdzu!

lūdzu vismaz kāda? :(

Ikdienā es cenšos runāt pareizi, kad uzstājos-vēl jo vairāk. Vārdu krājumu izmantoju plašu, bieži vien man patīk baigi garos teikumus sapiņķerēt + ielikt dažādus interesantu vārdus un vecvārdus, lai situāciju paspildtinātu :)
Gadāz arī svešvārdus un kaut kādu slengu palietot-tas laikam nav labi, bet tā nu es daru.
Vienīgais, kas man ļoti nepatīik, ir tas, ka es esmu sākusi pēdējā laikā vairāk rupjus vārdus izmantot..... :((

Ar valodas krājumu un pielietojumu problēmu nav bijis. Jau kopš skolas gadiem esmu uzstājusies lielu auditoriju priekšā, tā ka zināms oratora talants laikam piemīt.
Arī cenšos runāt skaisti un pareizi, īpaši oficiālos pasākumos, darbā.

Draugu un ģimenes lokā iekļauju sarunās gan slengu, gan barbarismus, gan reizēm arī lamu vārdus un neko ļaunu tajā nesaskatu.

Nez, nekādas īpatnības neesmu ievērojusi, izņemot to, ka ļoti kaitina vairākas valodas kļūdas, ko regulāri pieļauj gan apkārtējie, gan cilvēki TV.

Domāju, ka runāju pareizi. Mani kaitina svešvārdu un dažādu žargonu lietošana. Vecvārdi no bērnības jau aizmirsušies, bet izdzirdot nozīmi atceros. Lamu vārdus arī neizmantoju, sevišķi neciešu krievu valodas lamu vārdu lietojumu ikdienā. Tas šķiet atbaidoši, vulgāri, neētiski, jo īpaši, ja to dara sievietes. Neciešu, kad tiek rakstīti nepareizi vārdi, liekot garumzīmes bez vajadzības, piemēram, " stūlbs". Vai raksta " V" vietā " W", piemēram, " wasara". Tāpat es nelietoju liekvārdus, piemēram, pēc katra teikuma " Vai ne?" vai frāzi " ja". Apmēram tā īsumā.

Manuprāt, mana valoda arī ir diezgan laba, ir liels un dažāds vārdu krājums, jo esmu ļoti daudz bērnībā grāmatas lasījusi, kā arī tagad manu valodu bagātinājušas studijas, ne tikai savā jomā, bet vispārīgi. It kā jau nāku no vietas, kur norauj galotnes un runā diezgan briesmīgi, bet esmu no tā visa atradinājusies, un, ja nepieciešams attiecīgā sabiedrībā runāt pareizi, tad ar to nav problēmas. Māku pareizi lietot vārdu "dēļ", zinu, ka pēc vārda jāliek. :D

Draugu lokā gan bieži runāju kā pagadās, arī ar nesmukiem vārdiem, un barbarismiem, taču domāju, ka tas ir tikai normāli, nav man ar draugiem jārunā pareizā latviešu valodā.

Visnotaļ dabiskā veidā man ir sanācis savu valodu izkopt. Tas gan vairāk attiecas tieši uz rakstisko izteiksmes veidu, jo draugu vidū nebūt nerunāju skaisti un pareizi. Iemesls - vienmēr paticis rakstīt, skolas laikā domrakstu dienas bija vienas no mīļākajām. Vēlāk, studējot filologos, savu mīlestību pret vārdiem izjutu vēl vairāk un laiku pa laikam izjūtu arī tagad.
Mājās mēdz ironizēt, kas tas man tādēļ, ka rados žurnālisti (daudzās pakāpēs). Var jau būt. :)
Protams, ja vajag, arī runāt varu skaisti un strukturizēti, taču jāatzīst, ka jāpiedomā. Parasti par to tik ļoti neiespringstu.
Un, jā, arī mani kaitina mūžīgās kļūdas visapkārt, jo uzskatu, ka sava valoda ir jāzina vismaz teicamā līmenī.