Labrīt!
Mani kā vienmēr pie pirmajām laikapstākļu izmaiņām ir saķērušas iesnas.
Vispār jau otro dienu nav noskaņojums, vislaik tāda steiga, darbs, pēc darba skriešus uz skolu, vakar skola nebija, tāpat nonesos ar pekelēm un aizgāju gulēt pirms 9 vakarā, jo vairs nav enerģijas, it kā jau nekas īpašs nenotiek, varbūt tāpēc tā enerģija zūd.
Šodien kārtējā rutīna, darbs un pēc darba skola.
Par bērnību jau savstarpēji savā lokā esam izrunājuši, un konstatējuši, ka tagad sīkie aug dikti pareizi, ir kompis, skola, bet tādas blēņas kā mēs darījām man liekas, ka vairs nedara. Tagad tā padomā, pilnīgs ārprāts. Viena mums ciemā māja bija izdarījusi lielu kļūdu, pati bija gaiši bēšā krāsā, bet pie sētas dzīvžoga vietā bija uzaudzējusi aronijas, tā mājas siena vēl joprojām ir ar aroniju krāsu punktiem :-D