Intereses pēc - par ēdienu.

Nemetu laukā ēdienu, jo nepērkam tik daudz lai vajadzētu mest laukā- visu apēdam.

Nē. Metu ārā tikai to, kas sapelējis, sabojājies vai ar beigušos termiņu, bet tas gadās ļoti reti. Parasti visu cenšos izmantot laicīgi.

Es biju šokā, kad redzēju kā paziņas vnk izmet vakardienas ēdienu, jo sildīt neko nemēdz un neviens jau tāpat neapēdīs. Es nez, es tā nevarētu.

Man nav problēmu, otrā dienā atkārtoti uzsildīt to, kas palicis pāri. Ir pat ēdieni, kas nākamajā dienā garšo vēl labāk nekā uzreiz pēc pagatavošanas.

Ja absolūti sabojājies, tad metam ārā, bet visu, kas vēl daudzmaz ēdams, mums apēd suns-visēdājs :)

Nē,nemetu ēdienu ārā tāpēc,ka man to vairs negribas vai arī tas nav apēdies vakariņās.Ja neapēdu kaut ko vakariņās,tad uzsildu un apēdu otras dienas pusdienās.Man nav pilnīgi nekādu problēmu vakarā neapēstos kartupeļus otrā dienā sacept ar kko un apēst.Man tas šķiet vienkārši idiotiski-izmest ārā ēdienu tikai tāpēc,ka redz' šodien neapēdu.Paziņa man viena arī tāda bija.Man kaut kā šķērmi bija domāt par to,kā viņa izmet ārā visu ēdienu pēc dzimšanas dienas viesībām(jo kas tad ēdīs to atlikušo rosolu otrā dienā).Nezinu vai viņa tā dara joprojām,jo vairs neuzturam kontaktus.

Ja metu ārā,tad tādu,kas tiešām ir jau vecs-piemēram,pienu,kas saskābis vai maizes galiņu,kas sapelējis.
Taču,tas nav visai bieži,jo parasti visu izdodas apēst vai izdzert,kamēr tas vēl ir labs.

Nē, tāpat vien, tāpēc, ka negribas ēst, ārā nemetu. Reizēm gadās, ka ledusskapī biezzupa nostāvējusi vairākas dienas un vairs nesmaržo labi vai ka tomāts stāvējis tik ilgi, ka iepelējis. Bet tā vispār nemetu ārā.

Metu ārā visu, kam ir beidzies termiņš (pat ja tikai par 1 dienu) vai arī tūlīt notecēs, bet zinu, ka to produktu nepaspēšu izlietot. Tāpat metu ārā neapēstu gatavu ēdienu, ja ir apnicis un tūlīt gatavošu jaunu vietā. Pēdējā laikā gan nav bieži sanācis tā darīt, jo ēdu ārpus mājas, pasūtu ar piegādi vai paņemu Stockmann jau gatavu maltīti 1 ēdienreizei.

Parasti cenšamies visu apēst, bet dažreiz jau kaut kas paliek, protams, ja galīgi sabojājies, metu laukā. Ja tikai biki iebojājies, tad mans draugs apēd,un vēl mani bar, ka es kā saimniece nepamanīju ātrāk :D Viņš diezgan asi to ēdiena mešanu laukā uztver, jo pats nāk no diezgan nabadzīgas daudzbērnu ģimenes, un cenšas arī mani pārliecināt, ka viss ir jāapēd. Es gan saku, ka, ja varam atļauties nopirkt jaunu, tad nav gluži viss jāapēd, pēc tam vēl vēdera kaites piemetīsies un beigās vēl būs zāles jāpērk un nekāda naudas ietaupījuma nebūs:D Par to, vot, mums strīdi mēdz būt.

Mana problēma ir tā, ka gadās nopirkt produktus, kurus pēc tam vairs negribas. Un tad tie produkti stāv ledusskapī, termiņš beidzas un tie tiek mesti ārā. Jūtos par to ļoti slikti, jo ēdienu mest ārā man liekas ļoti nepareizi, bet nezinu, kā lai cīnos ar to, ka vienu brīdi kaut ko gribās, bet pēc tam vairs nē. Tādas lietas kā jogurtus un šokolādes sieriņus vairs nepērku vispār.

Metu ārā uzreiz kā beidzies termiņš (izņemot saldumus - tos gan varu apēst, ja termiņš beidzies), bet, piemēram, piena produktu pat netaisos mēģināt ar notecējušu termiņu.

No normāliem ēdieniem ļoti maz sanāk mest ārā, jo parasti sanāk uztaisīt tieši tik, cik 2atā apēdīsim. Bet ja nu paliek kas pāri no tā, kas gatavots 1 ēdienreizei (piemēram, griķi vai kas tml., jo gaļas mums parasti gan sanāk sataisīt tieši tik, cik apēdīsim), tad metu ārā.

Ņem mazāko iespējamo iepakojumu(ja vien nav tā,ka ir tikai viena lieluma iepakojums)vai arī pēc daudzuma tikai vienam vakaram. :)

Parasti jau visu apēdam ar draugu, bet ja kaut kas sapelējis vai galīgi vecs palicis, tad metu ārā, bet ja nav tik traki, tad vedu uz laukiem, tur atdodu vistām (piemēram vecu maizi). Ja kaut kas neapēdas un mazliet jau pastāvējis, tad to ēdienu aiznesu uz stāvvietu sunim, kurš jau kļuvis gandrīz kā mans pašas suns, regulāri visu ko no manis dabū. :)

Variants Nr. 1: Izbarot vīrietim. Vismaz manējais nekad neatsakās, it īpaši no sieriņiem un visādiem našķiem.
Variants Nr. 2: Paņemt līdzi uz darbu. Darbā visu var apēst. :D Vai izbarot kolēģiem. :D

Īstenībā es nejūtos pārāk slikti, kad sanāk izmest ārā ēdienu - man ir žēl naudiņas, bet tā iemesla dēļ es netaisos apēst to, kas, piemēram, vai nu vairs nelien vēderā vai arī vienkārši negaršo. Es sevi mīlu vairāk. Arī manam vīrietim ir līdzīgs uzskats šajā jautājumā.

Nekad nesapratīšu kā var mest labu ēdienu ārā tikai tāpēc, ka termiņš notecējis - ja ir labs ledusskapis, tad piens vēl dzerams un ir labs pat nedēļu pēc termiņa, un var lietot, tāpat ir ar citiem produktiem.

Zakji, vīrieša variants man atkrīt, jo mūsu ēdienkartes diez gan atšķiras. Lielāko daļu no "maniem" produktiem viņš neēd. Tā kā visa atbildība tikai uz mani :D
Vēl jautājums - jūs paspējat apēst maizi, lai nevajadzētu mest ārā? Mans vīrietis ēd tikai svaigu, mīkstu baltmaizi. Aptuveni katru otro dienu jāpērk jaunu kukuli, jo iepriekšējais vairs nav svaigs un mīksts. :/

Jēziņ, cik cimperlīgs vīrietis.

Man maizes kukulis iet gandrīz nedēļu, jo galvenokārt tiek patērēts brokastu maizītēm un brokastis ēdu tikai es.

Hmm, ja runa par jogurtiem , man arī dažreiz gadās neapēst līdz galam un tad jau nu sapelē un izmetu ārā, bet ja runājam par ēdieniem - metu tikai, ja ir sabojājies, sakaltis.

Ja gadās iegādāties kko sliktu , kā nesen tas bij ar lasi , kuru attaisot smirdēja visa virtuve, uzreiz izmetu , pat kaķim nedevu, sazin cik ilgi stāvējis , man kaķīša arī žēl.
khmm , bet ja maize sakalst , tad suns dažreiz apēd.

Mēs maizi pērkam ļoti reti, jo abi principā maizi neēdam, bet, ja nu nopērkam, tad turam ledusskapī, un tā maize ilgi saglabājas normāla. Pat mēs, maizes neēdāji, varam apēst :D

Nu tumšo maizi mēs arī ēdam nedēļu, bet baltmaizi man nereti sanāk mest ārā. Mēģināju barot piemājas dīķa pīles, viņas pat maizei virsū neskatās.

Maizes problēma atrisinās, ja mājās ir suns. Vismaz manam ir vesels trauks ar tādu graužamu rupjmaizi, izkaltētu, kuru kā kārumu šad tad iedod.

Atbildot uz jautājumu, jā metu. Parasti 'aizstāvās' svaigas salātlapas, kausētie sieri, paniņas, piens, biezpiens, pārējais laikam tiek apēsts. :D