darba kultūra Latvijā

Vlastī kopumā ir traka situācija,gan jaunieši, gan pieaugušie daudzi ir bez darba. Un protams,ka vienmēr var runāt par to, ka ne visi ir speciālisti, ka ne visi ir čakli u.t.t, bet runa jau ir par vispārējo situāciju,ka grūti atrast darbu. Protams,ir jāprot arī meklēt, un cīnīties. Bet ir traki,ja tu meklē un neko neatrodi. Protams,ka ir dažādi sludinājumi, ka meklē celtniekus, zaru vācējus, sētniekus , pārdevējus, citi cilvēki par to pašu ir priecīgi,ka atrod kaut tādu darbu un strādā,jo grib strādāt un ir spiesti. Bet piekrītu, ka jauniešiem ir grūti atrast darbu. Citiem nav atbilstošas izglītības, bet tam,kuram ir - tam nav bijusi prakse,neņem,jo nav pieredze. Bet kur lai ņem pieredzi,ja neviens neņem darbā??

Man ir augstākā izglītība,bakalaura grāds, citi brīnās ; ko es daru veikalā,bet kaut kād naaudiņa tomēr man par to tiek,kaut arī minimālā alga un garas darba stundas! :-/ Bet es cešos atrast kaut cik savā jomā - bet strādāju par pārdevēju,bet visur jau nederēs tā mana pieredze kā pārdevējai!

Konkurence ir palielinājusies un iestājusies darba meklētāju panika un iedomas, ne jau darba devējos iemiesojies sātans un viņiem nav citu ko darīt, kā pastiprināti un speciāli pazemot darbiniekus.

Šodien tieši pētīju mūsu fakultātes ziņojumu dēļi. Tas man tā - vakardienas lekcijas dēļ, kurā mums skaidri un gaiši pateica - citicamāk,ka darba jums nebūs vispār, kur nu vel savā profesijā. Agrāk uz šī dēļa bija vismaz viens piedāvājums mūsu profesijai, tagad 0.
Un, nē, tas nav tādēļ,ka esam slinki vai vel nez,kas. Man darbs tiešā veidā ir atkarīgs no valsts-jo vienkārši nav naudas par,ko man samaksāt algu.
Es neskatos tik bezcerīgi, jo zinu,ka nespētu dzīvot bez darba, kurš ir mana sūtība. Agrāk darīju to pilnīgi brīvprātīgi vairākus gadus, izkulšos arī nākotnē. Man tikai žēl,ka tieši uz šādām lietām naudu taupa, vieglāk jau ar sekām cīnīties.
Un veiksmi visiem,kas meklē darbu!

*liela daļa

Jautājums, ko jūs definējat ar vārdu "jaunieši"? Ja tie ir 18-24 gadus veci cilvēki, tad liela no šeit esošajām arī ietilpst tajā kategorijā ;-)Un vai tiešām jūs gribat teikt, ka esat neapzinīgas un slinkas vai runājat pēc principa "tie citi ir tādi, bet es jau ne"?

Ir visādi- ir nācies saskarties ar briesmīgiem vadītājiem, un arī ar bezatbildīgiem darbiniekiem...
Kad es strādāju par pārdevēju, tad man pat vel nebija 18, bet es nekad neiedomājos neatnākt uz darbu, utt... Bija tādas meitenes, kas vienkārši neatnāca un neatvēra tajos 10.00 veikalu- loģiski, ka uzņēmumam tika uzlikts liels sods- un tāds darbinieks atlaists! bet tiešām es zinu un esmu redzējusi daudzus tādus, kam neinteresē tā strādāšana, bet grib tikai naudu! Un te nu, manuprāt ir vaina tajā kā tie jaunieši sevi pasniedz!
Jo piedod atvaino, bet ja sūtot CV raksta- "te ir mana īstā bilde un vel pārveidotā fotošopā"! Cik daudzi nemāk uzrakstīt normālu CV vai motivācijas vēstuli! Tak paraugus internetā var atrast! Un godīgi sakot daudziem jauniešiem rupji sakot galvā ir čuras, un ir maz tādu, kas ir apzinīgi...

Par praksi es piekrītu, lai gan, cik no jauniešiem esmu dzirdējusi, nemaz tik viegli arī prakses vietu, mūsdienās, šajos apstākļos, nav sameklēt. Bet nu neņemos 100% to tagad apgalvot, jo pašai šobrīd tas nav aktuāli.
Pati pirmo nopietnu darbu strādāju bankā ar visai necilu atalgojumu, vēlāk nokļuvu tagadējā darbavietā skandināvu uzņēmumā pēc lielas un stresainas darba intervijas, taču uzskatu, ka toreiz tā bija miiilzīga veiksme un pozitīva apstākļu sakritība, nevis manu ārkārtējo spēju un talantu apliecinājums. Turklāt jāņem arī vērā, ka tie bija treknie gadi, nevis pašreizējā ekonomiskā situācija ;-)

es tieši tādēļ teicu, ka ir vērtīgi izvēlēties studijas ar praksi, lai būtu iespēja apbružāties darba vidē un, iespējams, palikt tur pēc prakses termiņa beigām.

Šādās diskusijās tikai kārtējo reizi pierādās, ka plika akadēmiskā izglītība bez prakses neko vēl nedod. Un varu būt tikai pateicīga, ka manā augstskolā prakses bija obligātas jau no 1. kursa. Vienā no prakses vietām arī paliku strādāt un nostrādāju vairākus gadus + arī uzkrāju reālu nozares pieredzi un sajēgu par visu.

Protams, ka zaļknābis, kurš tikko pabeidzis skolu ( profeni, videni, augstskolu) nedabūs darbu ar superlielo algu un kļūs superkrutais vadītājs. Vajag pieredzi!!! Daudzi skolu beidzēji, ieguvuši krutas zināšanas, bet nejēdz to pielietot praksē. Turklāt, tas, ka esi beidzis skolu, nenozīmē, ka Tu es gudrs, visu varošs, jo, kā ziāms, citi "izvelk" tos diplomus.
Pati beidzu augstskolu un uzreiz dabūju labu darbu, ar normālu algu. Kāpēc?
1. Jo man ir augstākā izglītība, māku zināšanas pielietot praksē.
2. Man bija pieredze!

Par tiem bezpieredzes cilvēkiem iesaku mazliet padomāt no otras puses. Ja jūs pašas dibinātu uzņēmumu un jums vajadzētu grāmatvedi. Jautājums-jūs ņemtu tikko skolu beigušu bezpieredzes grāmatvedi vai cilvēku, kurš tajā jomā ir darbojies jau daudzus gadus? :)

Pēc savas pieredzes vairāk piekrītu Annai Klārai. Varbūt man tāda karma, bet kaut kā vienmēr sanāk uzķerties uz ļoti tuvredzīgiem darba devējiem, kuri visu laiku meklē iespēju pēc iespējas mazāk maksāt darbiniekam.
Es sevi uzskatu par labu darbinieku, es esmu atbildīga, cītīga, ar iniciatīvu, nekavēju. Protams, neesmu ideāla, gadās pa kādai kļūdai, bet problēmas tūlīt cenšos atrisināt. Tāpēc dažreiz ir ļoti skumīgi, ka netieku novērtēta, kamēr bosu radinieku bērniņi var klaji nepildīt darba pienākumus, bet nekādas sankcijas par to nesaņem.
Varbūt tas tāpēc, ka es vēl neesmu strādājusi „normālu” darbu, bet tikai apkalpojošajā sfērā (viesmīle, pārdevēja), bet neuzskatu, ka tur cilvēki būtu pelnījuši tādu attieksmi (kā nekā tieši tur strādā ļoti liela daļa Latvijas sieviešu).

Un, jā, jauniešu bezdarbs ir problēma Latvijā, bet viena pagale nedeg un nevar vainot tikai darba devējus vai jauniešus vai valsts institūcijas.

Bet to, ka neviens diploms tev nenodrošinās darbu, tas ir vairāk nekā skaidrs. Un, ja vēl tu dzīvo tādās ilūzijāš, tad būtu laiks attapties.

Pag..sāki tu diskusiju, ka jaunieši nevar atrast darbu..un tagad jautā, vai mums ir labs darbs ar lielu algu lielā kompānijā!!!

luīzeluīze, piedod, laikam iepriekš jautājumu nebiju pamanījusi :) bet, nē, strādāju starpt. loģistikas uzņēmumā.

Renē, es Tev pajautāšu vēlreiz, vai Tu strādā Nordic Technology Park? :-P Vienkārši dažas lietas mani vedina uz to domāt :-P

jā, gribēju vēl paturpināt - daļēji tā ir valsts institūciju nolaidība, jo atšķirībā no citām ES valstīm, mums nav nekāāādas sistēmas, kas augstāko izglītību savstarpēji vienotu ar uznēmējdarbības vidi.

lai nodrošinātu sev normālu darbi nākotnē, CV jāsāk veidot jau vidusskolā. vairākos darbos, kuros esmu strādājusi pirms sava normālā darba, man vienmēr ir izteikta atzinība, ka manā vecumā ir tik plašs CV gan pie papildus izglītības, gan aktivitātēm. Protams, ka šobrīd darba devējs negrib tērēt savus resursus jauniņo apmācībai, kurš ir aizgājis uz akadēmisko izglītību a-skolā, pabeidzis to bez jebkādas darba vietas un prakses iziešanas un nekad nav pat pirkstu pakustinājis, lai mēģinātu pastrādāt kaut vasaras brīvlaikā + cilvēciskais faktors.

Anna Klāra, es strādāju jau augstskolas laikā normālā darbā. Turpināju arī pēc augstskolas beigšanas, esmu arī bijusi bezdarbnieks, tā ka izbaudīti ir visādi statusi.

Ha.Es tiesi Spánijá tagad strádáju, kur ir visaugstákais un bail uz Latviju braukt un neatrast tur darbu.