dzīve

neejiet uz ielas šovakar, no pieredzes saku :D

jauku un siltu jums vakaru! (l)

Vienmēr esmu pretojusies stauju pārmaiņu ieviešanai savā dzīvē, lai arī kā mani apkārtējie ir skubinājuši.
Vienmēr esmu paļāvusies uz savām sajūtām un zinājusi, ka nav ko strebt karstu. Un pareizi ir - līdz šim viss ir skaisti nokārtojies, un esmu pateikusies savam saprātam nesprēgāt.

Skatījuma veidam uz notiekošo ir ļoti liela nozīme, cilvēki bieži ieciklējas uz savu problēmu un to, cik traki tagad, kāds nabadziņš viņš ir, cik visi slikti utt. Ne reti risinājums ir atrodams, vienkārši paskatoties no malas.

Notikumi... ticu liktenim un zīmēm, sapņiem, kas brīdina- kļūst reāli, tikai žēl, ka par vēlu.
Bet vsp jādomā pozitīvi, tik tas tā grūtāk padodas :-D
Vps gribu, lai man pazīlē :-D

Liktenim neticu, mēs paši to veidojam, protams,ka ir notikumi, kas ir likteņa pirksts, bet bieži vien tās ir likusakarības.
Šobrīd savā dzīvē apsveru pārmaiņas, bet neesmu 100% pārliecināta, šovakar par to nevēlos domāt..

pumpurum, ja gribi, vari pieteikties rindā un šovakar jau varu izlikt :D

Uzstādīju sev trīs mērķus, vienu izgāzu, vienam pagarināju termiņu, trešais ir īstenots :)
pamudināja... dzīve kopumā, apnika tas kas bija, vai drīzāk nebija, arī šādi tādi notiku kas notika senākā pagātnē, bet šobrīd to sekas ir saasinājušās...

zīmēm ticu, mēdzu ejot pa ielu atrisināt savu izvēli, vai nomierināt prātu, ar domu ieraudzīšu to- darīju pareizi, vai pulkstenis būs tik darīšu tā, nju tiesa, šādā ceļā izvēli par kko ļoti svarīgu neizlemju, bet ikdienā šādā ziņā paļaujos un likteni :-)

signorina- kā to var izdarīt? Tu biji brīvprātīgā zīlniece? :-P

jā, daru to brīvprātīgi, tikai, lai nenomirtu badā, prasu 5ls :D
ja ir vēlme- [email protected]

Jāgaida stīpa :-D
meitene, kurai e-pasts [email protected] ir izčibējusi? man cerība vēl nezūd :-D :-D :-D

Sveika!

Parasti ja viss labi, tad ne par kādām pārmaiņām pat nedomāju. Kad kaut kas ne tā, kā es to vēlētos, tad jau sākas pārdomas par to, kas jādara, lai būtu labāk. Bet pirms tam kāds laiciņš aiziet sevis žēlošanā :-D Kas man dikti nepatīk, īstenībā.

Vēl pēdējā laikā esmu pamanījusi, ka ļoti viegli iespaidojos no citu viedokļiem. Brīžiem rodas sajūta, ka man savas stingras nostājas, ka es it kā apkopoju cilvēku viedokļus un tad izvēlos kādu sev tuvāko, kuru arī izpaužu kā savējo.
Iespējams, tas ir tādēļ, ka šobrīd man arī tas posms dzīvē, kad es nevis jūtos lieliski un izbaudu dzīvi, bet gan esmu tādās kā labāka laika gaidībās :-) Un šī gaidīšana ir pamatota, zinu, kad visam jābūt labi, ir tāds kā atskaites punkts :-)

Uh, varbūt ne pa tēmai bišķ sanāca, bet ļoti gribējās to uzrakstīt, man šovakar arī tāda baigā domāšana uznāca :-D :-)

interesanti, vai krasi mainot attieksmi uz atsevišķām lietām, mainās arī dzīve vai vismaz daļēji?
piemēram, ja uz visu sāk skatīties tikai pozitīvi, tad jau, protams, nelaimīgs nevar būt :D

interesanti, vai krasi mainot attieksmi uz atsevišķām lietām, mainās arī dzīve vai vismaz daļēji?
piemēram, ja uz visu sāk skatīties tikai pozitīvi, tad jau, protams, nelaimīgs nevar būt :D

mainās, jo arī ja sagruzās ne parko, uzrodas kkas tāds par ko tiešām ir jāgruzās :-D

Nu, šobrīd esmu ceļā uz pārmaiņām. Ja man izdosies, tad pēc pus gada sākšu dzīvot viena, vietā, kur nekad neesmu bijusi, kādus 1500km prom no LV, studēšu to, par ko 100% neesmu pārliecināta, ka vēlos, kaut tas aizņems 5 gadus manas dzīves, nevienu tur nepazīšu.
Pamudināju es pati, nekad neesmu savu nākotni saistījusi ar šo zemi.

Attieksmei ir liela nozīme, tu vari būt nobijies vai gaidīt aizraujošu piedzīvojumu.

Liktenim neticu, bet arī ar to studēšanu svešumā man trāpījās veiksme, var saukt arī par likteni vai brīnumu, bet ja tā nebūtu noticis, es tagad te šo komentāru nerakstītu, bet gan grauztu nagus, jo mana nākotne pēkšņi izskatītos pēc baltas lapas. Dzīvē zīmes saskatu savstarpējās attiecībās, ir cilvēki, kuri periodiski uzrodas manā dzīvē, kā no gaisa, es varu tikai nopūsties un domāt - Atkal?! , un mēģināt izdibināt, kāda velna pēc es satieku tos cilvēkus, kurus satieku.
Jā, tieši attiecībā uz cilvēkiem es uzskatu, ka viss notiek, kā tam jānotiek, nekas nav bez iemesla. Gan nozīmīgi cilvēki, gan paziņas, pasniedzēji, radinieki, pretējā dzimuma pārstāvji, visi cilvēki, pat manas aizmāršības dēļ, ka nebiju izdzēsu epastā vārdu, iepazinos ar kādu Cosmo meiteni un par to tagad ļoti priecājos, cita Cosmo meitene mani mistiskā veida atpazina sporta zālē, arī to es uzskatu par liktenīgu sakritību, jo nu es nemāku izskaidrot, kā tā var sagadīties. Vispār šis portāls man arī ir devis savu artavu attieksmes maiņā - nespriest par cilvēkiem no pieņēmumiem, visbiežāk viss ir pilnīgi pretēji šķietamajam.

Izplūdu te, droši vien novirzījos no temata, bet man tāds domīgs garastāvoklis šovakar.

Manas lielākās pārmaiņas ir bijušas tad, kad manas kļūdas atkārtojas un man beigās pielec, ka tā turpināt nevar.
Lai kaut ko mainītu, vajag pašam gribēt un vēlmei jānāk no sirds, nevis tikai tādēļ, lai kādam kaut ko pierādītu vai iepatiktos utml.

Attieksme pret lietām, situācijām - tas ir VISS! Jo nejau lietas veido mūsu dzīvi, bet attieksme. Kāda būs attieksme, tā uztversiet. Viens var vienu situāciju uzskatīt kā sūdu bedri un nogrimt, otrs to pašu situāciju var uzskatīt par izaicinājumu un vinnēt.

Ticu intuīcijai, domu spēkam un tam, ka katram cilvēkam dzīvē kaut kas konkrēts ir jāiemācās.