Kad beidzās manas 6 gadus ilgās attiecības, es jutos līdzīgi - it kā manai dzīvei būtu zudusi jēga. Bet ar laiku jau tas viss pāriet - no sākuma kādu nedēļu gulēju, raudāju un skatījos seriālus... Tad vienā brīdī apnika vaimanāt un sāku dzīvot. Dzīves vietu nācās nomainīt piespiedu kārtā, pie viena atradu arī citu darbu, sāku nodarboties ar brīvprātīgo darbu, ceļoju - respektīvi, piepildīju dzīvi ar lietām, ko līdz tam nebiju īsti darījusi. Tagad ir pagājuši jau kādi 4-5 mēneši. Esmu viena un jūtos lieliski. Tici man, ar laiku viss pāriet. ;-)