Es piekritīū tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka mīlestība nav tā vienkārši, pāris vārdos definējama.
Mīlestība ir kas ļoti skaists. Manuprāt, mīlestība padara cilvēkus labāku, ne tikai pret savu mīļoto, bet pret citiem arī. Manā uztverē mīlestība ir patiesas, dziļas jūtas, kas nav tikai pieķeršanās vai mirkļa iegriba. Mīlestība ir tad, kad tev otrs cilvēks rūp, ir svarīgs, tev nav priekš viņa nekā žēl (protams tas nenozīmē,ka uzreiz jāpērk dārglietas par miljonu).
Esr savu sraugu arī esam kopā nu jau var teikt četrus gadus, tūlīt apritēs 4.gads. Apzinos,ka ir citādāk kā sākumā,kad bija rozā brilles un tās pirmās tikšanās,uztraukums, tauriņi , u.t.t. Dažreiz es aizdomājos,ka ir rutīna,ka gribas romantiku,gribas kā citiem,kad redz uz ielas vai bildēs. Bet patiesībā jau mēs nezinām kā ir citiem,ne jau visu laiku esam klāt.
Bet vienmēr patīk noskatīties uz pāriem,kuri iet tikmīļi saķērušies un čivina tik mīļi.
Mēs diegzan ātri sākām dzīvot kopā,tātad ātri izbaudīt kā tas ir,būt bieži divatā,nu kā precētiem gandrīz :-D Dzīvojot kopā,manuprāt, izmainās attiecības,bet ne jau sliktā nozīmē. Mna ir licies,ka ir mums rutīna,īpaši ja gadās strīdi vai kas. Bet lai kā arī nebūtu mums gājis, es zinu,ka viņu ļoti mīlu, jo ja man tagad jāiedomājas,ka mēs nebūtu kopā,ka man viņa nebūtu,es būtu ļoti skumja un man būtu tukšuma sajūta,ka trūkst kaut kā.
Tagad ir tā,ka tiekamies tikai 2 reiz mēnesī,jo esam dažādās pilsētās (mācības un darbs pie vainas). Bet atkal tas ir kā labs rūdījums,jo ilgojies satikt.
Es ceru,ka Jūsu starpā patiešām ir mīlestība, novēlu saprast to,kas pastāv Jūsu starpā,lai izdodas,ceru,ka viss būs labi un laimīgi (l)