Kalendārā krustiņus līdz Valentīndienai nevelku, bet man absolūti šī diena netraucē - ne sirdis, ne bezgaumīgie suvenīri, ne īpašie piedāvājumi, ne visi pārējie pribambasi. Patiesībā, pat drusku liek priecāties. :)
Asociējas šie svētki man ar draudzeni - tā kā jau divus gadus pēc kārtas sanācis tā, ka ar savām otrajām pusēm darba dēļ nekāda romantiskā kopā pabūšana nesanāk, mēs, meitenes, sapucējamies, divatā aizejam uz kādu jauku vietu pasēžam, pasitam klaču, iedzeram šampanieti. Vai arī pie vienas vai otras skatāmies raudamfilmas, malkojam vīnu, ēdam končas, paraudam pašas. Nu, kaut kā tā. :)Un man patiesībā tā patīk šīs Valentīndienas, kad izraujamies no aizņemtā grafika un veltām viena otrai laiku! Savus vīriešus jau var satikt regulāri, bet draudzeni stipri retāk, tāpēc man Valentīndiena vairāk sanāk kā tāda draudzeņmīlestības diena. :)
Mīlestību definēt nespēju, tikai zinu, ka tā ir viena no tām lietām, kas vai nu ir, vai nav - pa vidam nemēdz būt.