vecāki cilvēki,sabiedriskais transports

esmu jaunā māmiņa ar ratiem. bija kuriozs, stāvu pie durvīm, lai kāptu ārā. kad apstājās autobuss, atvērās durvis, bet man priekšā pāris pensionāri, protams, visi pagāja malā un mani izlaida, bet viena gan, traucās autobusā iekšā pa visam varītēm, (tā sprauga starp ratiem un durvīm bija ļoti maza). viena cita tante viņu nolamāja, lai tak izlaiž ratus laukā.

Man riebjas, ka daudzi, kaut brīvs autobuss, stāv visu laiku pie durvīm un tad bez maz vai jālūdzas, lai izlaiž laukā. vai otrādi - cenšas iekļūt autobusā pirms ir no tā izkāpuši cilvēki. un vēl, piestāj pieturā autobuss, vecā tante nostājas jau pie durvīm, kaut vēl neviens nav pat paspējis ne izkāpt, ne iekāpt, tas nekas, ka viņa izkāps nākamajā vai aiznākamajā pieturā.

par ratiem runājot, es vienmēr zolīdi palūdzu, lai palaiž, ja nu galīgi nedzird, tad viegli piebraucu pie kājām, tad jau pamana.

Labprāt laižu vecākus cilvēkus apsēsties, ja sievietes, tad 35+, ja vīriešus, tad gan laižu tādus, kuriem noteikti 50+. Reizēm, kad kādai vecmāmuļai jāstāv laikā, kad jauns skuķis telefonā sms bezjēgā drukā, izliekoties, ka līdzās stāvošo un nogurušo vecenīti nemana, ir vēlme pateikt visu, ko es par šo cilvēku domāju, taču savaldu sevi. Varbūt nevajag. Ir bijušas reizes, kad sabiedriskajā transportā pensionāres piedāvā vietu man (vai arī somu paturēt), tad mēdzu sakaunēties, nosarkt un paskaidrot, ka nemaz tik nogurusi neesmu. Pavisam nesen pensionāre arī veikalā palūdza iet pirms viņas, negaidot garajā rindā, jo man tikai viena prece esot, bet es pati tāda tieviņa :-D

Varbūt atkārtošos un man būs līdzīgs viedoklis, bet tiešām slinkums visu lasīt. Tātad, man nav nekas pretī, palaist ja pajautā, bet es negrasos celties kājās katru reizi kad sabiedriskajā iekāpj kāds pavecāks cilvēks. Man tiešām ir citas problēmas. :-) Zinu, ka ir cilvēki kas sarkastiski jautā "ko tad tu tur dari, ja nepamani?", bet es tiešām nepamanu. Es pārsvarā skatos pa logu, lasu, čekoju kaut ko telefonā, esmu ļoti nogurusi pēc kursiem vai skolas un man nav nekādas vēlēšanās uzplīties katri omei vai opim, jo milzīga daļa atbild "paldies, paldies, man tikai vienu pieturu" vai ko tamlīdzīgu. Ja pajautā - mierīgi palaidīšu. Protams, ne žultaini uzbļaujot, jo nekad neaizmirsīšu kā sēdēju ar draudzeni autobusā pirms vairākiem gadiem, man droši vien tad bija 16. Klausījāmies mūziku, paralēli pļāpājām, bet es dzirdēju kā blakusstāvošā ome ar savu, visticamāk vīru uz mums skatoties skaļi apspriež to, kādi mūsdienās jaunieši, ka nevar piecelties. Pardon? Tā tiešām ir normāla situācija? :-D Neviens no maniem vecvecākiem nekad neko tādu nedarītu.

poliuretāns, es laikam neesmu vairs gluži pusaudze, bet pieņemu, ka par mani tu arī padomātu, ka es "speciāli nepamanu". Bet jā, es nepamanu un neapzināti. :-) Man vienmēr galva ir piebāzta ar 101 domu, varu skatīties cilvēkiem cauri un viņus pat nepamanīt.
Otrkārt, kādēļ būtu jālaiž sievietes, kurām ir tikai 40 vai 45? Man šķiet, ka mana māte tādā gadījumā ļoti apvainotos un nodomātu, ka izskatās ārkārtīgi veca. Tas taču ir jauns cilvēks, veselības ziņā, ja nav nekādu specifisku problēmu, tāds pats kā 25 gadu vecumā. Bet man piemēram, arī ir muguras problēmas un bieži vien ŠAUSMĪGI sāp mugura sabiedriskās vietās, varbūt esmu vairāk pelnījusi apsēsties, taču man uz sejas tas nav rakstīts, lai arī esmu jaunāka par tiem +35.

Man loti patika Poliuretaans teiktais! :-)
Atceros,ka braucu ar savu puisiiti trolejbusaa un blakus staaveeja gruutniece,mans deels teica-mamma palaid luudzu vinu seedet,redzi kaads veederins liels!Es vienmer atceros so gadijumu -esmu tik lepna ,ka man bija taads puisiitis,taads deels! (l)

es nevienu veco nelaižu sēdēt, bieži ielaižos konfliktos, bet reizēm tas var beigties ar linča tiesu.

Hmm.. ir tā, kad laižu tos, kurus ir jālaiž, kuri tiešām izskatās, kad grūti nostāvēt kājās, bet tas kašķīgās tantiņās, kad vecas un knapi stāv kājās, a mēs jaunie tusētāji, kas nevaram palaist (tas ir teikts pat grūtniecei un kad pēc darba entās stundas strādāts), tad gan nelaižu, jo par šo vietu esmu samaksājusi, a viņa pat noteikti nav vai dabūjusi atlaidi. Kā arī redzu, kad mājās nav ko šīm darīt un tik agri no rīta, kad cilvēki uz darbu/skolu šīs uz tirgu brauc dažas pieturas un pēctam ar pilniem maisiem atpakaļ.
Teiksim tā atkarīgs no pašas tantiņas un protams tie, kam grūti nostāvēt.

Lielākoties palaižu vecākus cilvēkus. Izņemot šeit jau pieminētās krievu lecīgās lēdijas.
Izņēmums ir, pieņemsim, vasarās, kad man bieži sareibst galva no karstuma un es fiziski nespēju nostāvēt kajās. Pat sēžot grūti.

Es kā grūtniece, kurai ir jau redzams vēderiņš un kur nevar kļūdīties ka tā ir riepa. Esmu ļoti vīlusies vispār vīriešos (labākajos gados) un jauniešos, nelaiž vispār apsēsties gan grūtnieces gan vecus cilvēkus un viņi tieši mīl apsēsties priekšējās vietās. Šodien tādas dusmas uznāca uz mūsu jaukajiem vīriešiem. Bet arī neteikšu, ka sievietes, kas nu tiešām saprot, ka cilvēks ir stāvoklī un nemaz tik viegli nav nostāvēt vairāk, parasti mani laiž sievietes no 35 - 50. gadiem. Pirms biju stāvoklī laidu gan grūtnieces, gan patīkamas tantiņas un noteikti vecākus ar bērniem.
Ir pat redzāta situācija, kad iekāp grūtniece ar milzīgu punci un vēl pie rokas maz bērns un vīrieši vienalga nelaiž apsēst, ar šādu problēmu Lavijā man liekas ir diezgan lielas problēmas. Es savu bērnu audzināšu savādāk, ka ir jāciena patīkami veci cilvēki un noteikti grūtnieces un PROTAMS vecāki ar bērniem!

Es nelaižu. :D Nav arī bijusi tāda situācija, ka vajadzētu palaist.

Ja brīvas vietas vēl ir, tad nelaižu. Ja sēž pacani un nelaiž vecākus cilvēkus, lūru nekaunīgi uz viņiem. Pārsvarā jau palaižu, bet pirms tam apjautājos vai vispār grib sēdēt, jo ļoti bieži sanāk, ka esmu piekususi, pieceļos, bet izrādās, ka vecais cilvēks nemaz negrib sēdēt, jo brauks vēl tikai 1-2 pieturas un manā vietā iesēžas kāds sīks perdelis vai pacančiks. Tad riktīgi dusma parauj.

Mani visvairāk kaitina tantes, kuras taisa skandālu. Es nesaprotu- vai tad tiešām nevar palūgt, lai palaiž apsēsties, galu galā kā var zināt, cik pieturas viņai jābrauc un vai viņa vispār grib sēdēt.

Stilīgi, es pati nepamanu, ka vienā tēmā nez cik reizes rakstu :D

2gadi atpakalj,Riigas svetkos,pec saluta braucot majas,tad vel uz Purvciemu,autobus 3 bija NENORMALI pilns,mes tikam sedet,maasas berni,es un manejais.Iekapa ieksa sieviete ar punci,menesi 6 tocna un ko?Kads palaida sedet?NE!Es piecelos, un sakli noblavos-luudzu nakat,ludzu,sedeet,pasargdies,kads dullais uzgrudisies! Panemu krustdelu klepi un palaidam sievieti...Un viriesi vispar musdienas,itseviski tie treninjbikses un lakotajas kurpes.Cik biezi no darba braucu ar PC somu rokas,vel darba soma,lietussargs,bet ne,dzeki sezh un veesi chillo pa logu.Audzinasana,audzinasana.Un jaa,es palaizu sedet,ja ir LOTI vecs cilveks,bet reizem pec darba dienas esmu tik nogurusi,ka tiesam,iemiegu autobusa,tapat vasara,ir slikti,tad,piedodiet.Bet grutnieces,es nezinu kapec,vienmer,lai ka butu.

"Kas ir ātrāks par vēju? - Pensionārs sabiedriskajā transportā skrienot pēc sēdvietas."

Pilnībā piekrītu :D

Tādā ziņā esmu pieklājīga, palaižu apsēsties, ja autobuss ir pārpilns un brīvu vietu nav.

Tā kā uz darbu dodos ar sabiedrisko pilsētas autobusu, tad bieži vien redzu visādus kadrus. Purpinātāji var stāvēt kājās, kamēr zaļi paliek :D bet nu visvairāk mani fascinē tie opīši, kas pa galvu pa kaklu metās uz autobusa beigu galu, kaut gan priekšējās sēdvietas ir tukšas.. un pēc tam beigās stāv un purpina, ka netiek palaisti apsēsties. Un tieši opīši ir visbezkaunīgākie, vismaz no manas pieredzes. Katru rītu "cīnos" ar opi, kurš savu mazdēlu ved uz skolu, viņš autobusā kāpj grūstīdamies ar elkoņiem un tiešām kā vējs skrien uz autobusa beigām, kaut gan sēdvietas tur nav.

Ja gadās braukt ar sabiedrisko transportu un man kāds palūdz apsēsties, tad palaižu.
Domāju, ka ir diezgan egoistiski, ja kāds iekāpj sabiedriskajā transportā un uzskata, ka tagad visiem ir jākoncentrējas uz viņu un jāuzmin, vai šis cilvēks grib sēdēt, vai nē.

Es, piemēram, 15.trollī nekad nesēžu, jo zinu, ka vnm bus kāda krievu babuļa, kas kko purpinās..
Bet principā palaižu gan vecus cilvēkus, gan grūtnieces. Man nav grūti arī pastāvēt. tā pat dažreiz labāk patīk. Zinu, ka gribētu, lai mani palaiž, kad būšu grūtniece un gribētu arī lai manu vecmāmiņu palaiž tāpēc arī pati attiecīgi izturos :)

Vienreiz gan bija tāda nejaucība. Braucu uz mājām, tad vēl dzīvoju ārpus Rīgas, autobuss kādas 40min brauca. Piebāzts vakarā kā parasti. Man bija skolas soma, vijole, tautastērpa maiss un vēl viena soma, jo braucu no pasākuma. Knapi kājās varēju nostāvēt no tā smaguma kas jātur pilnā autobusā 40minūtes. Beidzot atbrīvojās blakus vieta, un es gribēju jau sēsties, kad tur iespraucās krievu caca ar vienu mazu somiņu un sēdēja. Tad vēl biju sīka un nevarēju neko pateikt, bet tgd pateiktu gan - nu wtf, tu neredzi, ka man ir tiešām smagi? Ne jau vnk gribas savu pakaļu pielikt pie sēdvietas..

Pie mums pat cilvēkus ar lauztām kājām sēdēt nelaiž, siev./vīr. ar mazu bērnu uz rokām; par ko lai te vispār runā...

Priori,man bija tads gadijums,kad vienu sievieti ar iegjipseetu peedu nelaida seedeet cita veca tante-kad atbrivojas vieta,vinja gribeja iespraukties,tas bija vnk necilvecigakais skats ko biju dzive redzejusi.

Man vnk draudzenei bija lauzta kāja un vienu puisi ar redzēju. Laikam valda uzskats - tev vēl otra kāja vesela, stāvi uz tās!

Mana kolegje tikko atbrauca atpakalj no Vacijas,bija nedelju ciemos pie viira, vinjai raudat gribejas,ka vinja grib tur dzivot,ne te. Vinja teica,ka brauks prom,jo tur visi smaida,ludzu paldies d.... un pakalj...,es atvainojos un ta ir jabut!Bet mums visur saskabusie gjimji!Latviesi vispar kkadi palikusi.Ja pat pardeveja var man sabojat dienu,pilnigi svesh cilveks,tad ko runat par kkadu palaisanu seedeet!:D