Vēlos kaut ko vairāk

Jā, arī man gribas savu biznesu kaut kad nākotnē. Bet pašlaik gribu iekrāt pieredzi un strādāt citiem, jo es to biznesa vidi esmu "atskatījusies" jau..
Protams, plusi tādi, ka ir nauda, pēc gadiem (parasti, kad bizness nostabilizējies) var ceļot, atļauties vairāk. BET..tas arī nozīmē baigo darbu. Savus vecākus bērnībā vispār redzēju tikai tā normāli Ziemassvētkos, jo vienmēr viņi bija tie, kas no mājas gāja prom pirms manis, bet nāca pēc. Tāpat nemitīgi ir jāuztraucas tomēr, vai viss būs ok (piem.krīzes situācijās)- tas ir viennozīmīgi risks.

Un nepiekritīšu viedoklim, ka visi sāk jaunībā- nav tā. Tāpat kā tas, ka vajag baigos investorus un miljonus. Ir nenormāli daudz cilvēku, kas sāk ar mazu ieguldījumu naudas ziņā. Bet, protams, tas nozīmē, ka nebūs uzreiz šika ražotne, veikals, birojs (kā te vienreiz meitenes rakstīja, ka, ja grib savu biznesu, tad jau no paša sākuma tā, lai viss ir tā kā ir paredzēts). Ok, ir tādi, kam jau no sākuma ir viss kā vajag, bet..pēc pēdējās krīzes labi varēja redzēt, ka tik, cik ātri sāka, tikpat ātri arī beidza un tagad maksā kredītus.

Un realitātē jau ir tā, ka visi grib tās smukās mājas, naudu, labas mašīnas un ceļojumus, bet, uzņemties risku un smago darbu- tikai daži.

Es piekritīšu Emanuelle (piedod, ja uzrakstīju Tavu lietotājvārdu nepareizi). Ja laikā, kad strādāju darbu tikai finansiālo apsvērumu dēļ, es ļoti sapņoju par 'savu bizensu', tad tagad vairs nesapņoju. Pagaidām. Tieši tāpēc, ka mans darbs ir mans 'hobijs'! Mana alga nav no tām lielākajām (nevaru atļauties ne māju Baltezerā, ne ceļojumu uz ASV, un man nevajag arī :-P ), bet es ļoti, ļoti mīlu savu darbu, man patīk mans darbs! Aiz savas patikšanas es vienmēr piekrītu darīt vairāk kā mani pienākumi prasa. Es ceļos un krītu par savu darba vietu, un visu, kas saistīts ar manu darbu. Es par to domāju gan darba vietā, gan ārpus tā. Ja mīli savu darbu, tad ir nenormāli viegli strādāt, un esi lepna par savu darbu, neskatoties uz to, vai esi 'boss' vai gandrīz vienkāršs padotais. ;-)

pfff... kas tas par apgalvojumu, ka, ja līdz 25 gadiem neesi biznesā, nebūsi vispār? :D Smieklīgi. Tiešām īsta čīkstuļa valoda. Dzīvi var mainīt jebkurā vecumā! Un arī tajā pašā strādāšanā priekš citiem nav nekādas vainas, ja dari to, kas patīk, vai arī ja nopleni tik, lai brīvajā laikā darītu to, ko gribi.
Kur problēma? Problēmu nav, vienīgi varbūt tikai katra paša attieksmē pret lietām, ko dzīve piedāvā un ko no tās var paņemt.

Būtu gatava uzsākt savu biznesu tuvākajā laikā? :-)

Pagājušogad gan mans un mana drauga plāns izgāzās ar lielu blīkšķi, laikam neesam tik gudri, lai precīzāk izplānotu finanses. Tagad domāju ar ko, lai pārguļ, tad izlasīt Brensona grāmatu, lai man uznāk "biznesmenes" iedvesma un tad atvērt kādu omulīgu, omulīgu SPA saloniņu cacām! :D
Ar to es gribēju teikt, ka nē nav obidna, jo nav visiem iekšā tas uzņēmēja gars. Un labāk izcils profesionālis, nekā sūdīgs uzņēmējs.

wasp, kurā nozarē izgāzās?

nepiekritu, ka visi uznjemeji sak no agras jaunibas. Mans draugs reali saka stradat sev no 27 gadu vecuma un tad veel pirmais uznjemus izradijas neveiksmigs. Bet maacamies parsvara no savam kljudam. Tagad vinjam ir uznjemums, kas nes naudu un es ticu un ceru, ka ari man vienu dienu bus. Jo jaa stradat citiem un stradat sev ir pilnigi dazadas lietas un runa nav par maju Baltezera, bet mana gadijuma par motivaciju. Es sanjemu pietiekosi lai 2x gada celjotu, bet ar katru gadu man zud motivacija taja, ko daru. Gribu kaut vai nelielu peljnju nesoshu, bet savu uznjemumu, lai pati butu sev priekshiniece. Tas ir galvenais

1. Ne visi var būt baigie biznesmeņi, kādam ir jābūt arī tam, kas dara vienkāršo darbiņu. Ne visiem ir ķēriens būt biznesmeņiem, bīdīt lietas, štelles, visu saorganizēt, tā, lai ir pasūtījumi, lai ir izpildītāji, lai viss skaisti notiek, utt. Citiem tas vispār nav lemts, tādēļ nav jāskums! Jāatrod sava vieta dzīvē! ;)

2. Vai esi redzējusi, cik daudz laika savam biznesam velta tie tā sauktie biznesmeņi? Ja tas ir reāls bizness, kurš joprojām tiek būvēts (nevis tiek mantots no iepriekšējām paaudzēm, kur viss jau smuki darbojas), tad laika un nervu ieguldījums ir mežonīgs. Un no tā visvairāk cieš tuvākie - ģimene, otra puse, bērni, draugi... Vai esi gatava naudas dēļ to visu upurēt?

3. Ja Tev ir "obidna" par citu panākumiem, tad vēl neesi pietiekoši izaugusi, kā cilvēks!

4. P.S. Ja visi dzīvos Baltezerā, tas tik būs viens pretīgi pārapdzīvots rajons, no kurienes normālais cilvēks gribēs aizlaisties! :D :D

Tirdzniecība "jaunās skaņās" :)

manuprāt, tirdzniecība ir diezgan pozitīva nozare :)
pati kādu laiku veiksmīgi darbojos.

sunce

es arī lasot aizdomājos, ko visi šie biznesa cilvēli tik neigulda uzņēmumā, pazīstu kādu vīrieti, kuram pat vēl īsti 30 nav, bet jau pirmie sirmie mati parādījušies, vispār tā diez gan bēdīgi, te vitas sūdzas, ka viņām dzīvē ir tikai darbs- māja-darbs, bet bieži vien biznesa cilvēkiem ir tikai darbs, jo nekam citam īsti laia neatliek :-|

visi jau nevar but miljonari! kadam ta kaka no poda ari janotira!

Lasu cosmo.lv biznesa padomus un ar katru komentāru tuvojos statusam "biznesa haizivs" :) te noteikti ir tā publika, kurai var prasīt padomus par biznesu. He he :D

Man vispār par visu sobrīd ir ''obidna''. Lidz ar to par darbu, algu un naudas trūkumu arī.

darbs-mājas-darbs 5 x nedēļā + - vienā laikā, nu ne par ko!

Ja man dzīvē nekas nesanāks, man ir back-up plāns - pļaušu cilvēkiem zāli par mazu samaksu.

Šodien ar kolēģi tieši aprunājām savu priekšnieku - ierodas darbā pirms mums, aiziet kaut kur arī paša vakarā - visu laiku brauc kaut kur, steidzas, dara , biida visu ko..Kam vinjam vispaar atliek laiks? Pat sestdienaas straadaa..
Vēl man viens tuvs cilvēks ar savu biznesu - visu laiku iekšā - reāli - nav laika nekam citam..
It kā liekas - ja tas ir sev pašam - kādēļ gan ne? Bet tad jau laikam ģimenei diži daudz laika neatliek..

esmu bijusi algota darbiniece un "obidno" nekad nav bijis. cena buut par uznjeemeeju ir ljoti augsta un es neveelos to maksaat. negribu, lai no maniim buutu atkariigas daudzas cilveeku dziives, kaa tas ir, kad esi darba deveejs, negribu straadaat aarpus darbalaika, negribu satraukties par to, kas var notikt riit ar valuutas kursu un par nodoklju paaugstinaashanu, neveelos buut riebiigai pret cilveekiem, lai notureetu uznjeemumu virs uudens un neveelos atstaat beernus pie aukleem un radiem.
algotie darbi ir dazaadi, un dazi atljauj gan uztaisiit uzkraajumus bankaa gan apceljot pasauli. jeega no maajas baltezeraa un naudas kaudzes, ja tev nav laika to izbaudiit.

Savam biznesam es pat teiktu, ka šodien svarīgākais faktors ir labs PIAR! Tu vari būt viduvēja šuvēja, fotogrāfe, pavāre vai friziere, bet, ja tev būs pareizie cilvēki apkārt, kas tevi "pacels" uz pjedestāla ar PIAR palīdzību, tavs bizness plauks un zels. Apskatamies apkārt, cik tomēr daudz šodien ir gados jaunu cilvēku ar jau esošiem saviem biznesiem dažādās jomās! Vai mēs visi varam apgalvot, ka viņiem visiem ir talants savā nodarbošanās? Vai mēs esam pārliecināti, ka viņiem ir biezi vecāki/mīļotie vai sponsori (Latvijā sponsori?! kamōn.. :0)?
Nē taču, tik daudz apkārt mums ir viduvējību, bet cik daudzi no tiem sēž tautai uz galvas, jo redz taču tauta ir kā aunu bars - 10 ietekmīgi cilvēki paziņo presē, ka lūk šis cilvēks ir "kvalitāte un specs", tāpēc ejiet pie viņa, tā visi saspiež "laikus" un nu bariem metas klanīties! Un tā viss aiziet ķēdes reakcijā, ietekmīgie ceļ augšā savus sabiedrotos, kuri arī izsitas ar savu nodarbošanos, kuru bieži vien pasludina par "must have" sabiedrības stereotipu ietekmē.

Tas ir kapitālisma un materiālisma laikmets! Gribi savu biznesu tagad un tulīt - esi `naglaja` un viss izdosies!

Es domāju, ka tas ko es daru tagada ir manas nākotnes vārdā. Kad nāca jaunie darbinieki arī to pašu es saku, un tas arī ir mans dzinulis strādāt, un noteikti nevaru teikt, ka neko nebūtu iemācījusies. Es nebūtu gatava šobrīd veidot biznesu, gan materiālu iemeslu dēļ, gan pieredzes trūkuma dēļ. Bet ja ir sajūta, tad tas ir jādara un jāmet malā algots darbs. Katrs cilvēks ir ļoti individuāls.