Tagad jau ir tāda sajūta,ka esmu uzvilkusies līdz galam.Sagruzījusies.Lieta tāda.Viņam visur ir kailas sievietes,kad nejauši ieeju istabā,kad šis sēž pie kompja,nospiež nost,piesēžos blakus,kad viņš sērfo netā pa tel.tur ar tieši kaut kādas plikas atkal.Pludmalē neviena nepamanīta garām nepaies,tiks pat vel nofochēta.Viņš novelk filmas,kuras mums jāskatās kopā,reti kura ir tāda,kur nav perversas seksa ainas utt.Man tagad sajūta,ka es jūku pratā...kad teicu,ka mani tas nomoka,ja tā ir tik liela viņa dzīves sastāvdaļa un es gribētu,lai ir drusku mazāk,vai skatās,tā lai reizēm nepamanu...(tad viņš saka,ka kaut ko slēpt attiecībās neesot labi).. Bet teica,ka nevarot man palīdzēt, man tas esot jāpieņem...
Kas ir tā robeža,līdz kurai man jāpieņem?Vai risinājums būtu- man jāiet pie psihologa,ja nespēju veselīgi uztvert to visu? :-(
Jo viņam ir stingra pārliecība,ka viņš ir pilnīgi normāls un neko sliktu nedara,jo tikai skatoties,pie citām tak neskrienot.
Es pat nesaprotu,pa kuru brīdi viņš mani ir novedis līdz tam,ka nespēju paskatīties PAT seksīgus mūzikas videoklipus,kad viņš ir blakus!!
Kā lai to krupi norij un tiek pāri,lai es spētu ar vienaldzīgu seju vērot,kā viņš ikdienā to visu skatās...?
Es jau tā cenšos viņam kādas seksīgas bildītes uztaisīt,jo viņam baigi patīk..Bet sajūta,ka viņam vajag visas pasaules sievietes pētīt..ka nav gana..
Mums attiecības ir super,ja vienīgi nebūtu šā visa..
Bet varbūt man tas vnk jāpieņem un jādzīvo..tāda,kā dzīves mācībstunda,lai es iemācītos nebūt egoiste,ļaut vīrietim priecāties par citām?
Jo jūtos tagad tā, it kā bez iemesla gandēju attiecības,veidojas kašķi..un pie vainas esmu vienīgi es.. un atbildīga par to,kas varētu notikt starp mums,ja tā turpināsies,atkal es.
Kā lai savācos... jo šobrīd jūtos ļoti draņķīgi un man šīs attiecības ir svarīgas...