Tātad, garšs stāsts, bet centīšos pasniegt saīsinātā formātā..
Esmu iemīlējusies kolēģi, nu jau vairāk kā pusgadu jūsmoju, dievinu, cienu, apbrīnoju viņu. Strādājam kopā, ikreiz satiekot viņu vienkārši izkūstu, kājas kā no gumijas, smadzenes saželē un vēderā taureņi dejo. Viņš pievērš man uzmanību vairāk nekā jebkurai citai kolēģei, sabiedrībā esam uz Jūs, jo viņš augstāk stāv par mani, bet kad, darba dienas beigas un neviena nav klāt esam uz tu.
Tātad, esmu viņam nosūtiijusi 22 sms ar to ko jūtu pret viņu, pāris mēnešus atpakaļ, tās bija anonīmas, velāk, pēc mēneša nosūtīju vēl 12sms, bet nu jau atklāju kas ir pielūdzēja, rezultata, nekādas atbildes.. Ballites laikā, kad alko. iedeva pa galvu, protams nagi niezeja piezvaniit, to ar dariiju, parunajam un viss, darbaa, cieši skatieni, smaidi, mazie noslepumi par sms, ko zinam mes, liek mums justies tada divaini prieciiga noskaņojumā, vinjs turpina flirtet arī pēc sms, kuraa lūdzu izteikt visu ko vinjs domā par manis rakstitajam, nu lūk, teica, ka šobrīd nav gatavs atbildēt ar abpusējām jūtam, ka domas ir citur. Bet nu nezinu, dzirkstele ir jūtam to abi, abi nu mulstam, citi redzot mus, noteikti ko nojauss, bet klusums par laimi.. Nu nezinu, vinjs turpina flirteet ar mani utt., nezinu vai vinjs spelejas ar mani vai man vnk fantazija bagaata..
Kā jums, meitenes, izskatās, nu pēc apraksta.
23
