Sveiki, ilgi domāju par to, vai kādam prasīt padomu, bet sirsniņa sāp. (s)
Jau vairāk kā 1.gadu, dzīvoju kopā ar draugu,un diezgan bieži mums ir ļoti daudz strīdu,pārsvarā tie sākas tāpēc,ka viņš mani kontrolē un tas mani uzvelk. Izejot satikties ar draudzenēm man ir jāpasaka kur iešu, ko darīšu, ballēs ar citu dejot nevaru, ieejot kādā inet.adresē man jautā kur eju ko daru, kas man raksta utt. Šodien atkal sastrīdējāmies par sīkumiem. Diezgan svarīgi ir draugi, jo nedēļas nogales tiem laiks ir vienmēr, un brīvdienās sēžu mājās viena. Un kad es pārmetu to, atbilde ir, darbadienās taču esam kopā.Bet tas ir vienīgais ko es viņam pārmetu, taču ar to jau esmu samierinājusies, un vairs nepārmetu, pasēžu mājās viena. Jā esam Ddienās kopā, bet nav tās kopības sajūtas.Nekāda mīļuma no viņa puses tā īsti nekad nav bijis, pašā sākumā, bet ļoti minimāla. Nav tādas maiguma sajūtas, viņš neprot samīļot, nav bijis tāds vakars šajā laikā, kad pie TV skatoties filmu vienkārši samīļo vai apķer.Esmu ļoti pieķērusies viņam, taču šad tad māc doma, ka laikam nekad nesajutīšu to sirds siltumu. Ko man darīt, lai nebūtu jāšķiras? Kā likt pašam saprast ka tomēr vajadzētu abpusēji izrādīt to mīļumu? Vai nav izredžu iemācīt kā izturēties pret meiteni? Kur ir vaina? Jo citādi viss būtu labi, ja būtu maigums, to greizsirdību vel varētu paciest, sakostiem zobiem! (e)
5
