Man jau 2vus gadus ir puisis. Sākumā pirmo pus gadu,mums bija ļoti labi vienam ar otru,nebija nekādu konfliktu. Tad sākās konflikti,par visdažādākajām lietām,par nekārtību,kas ir viņa istabā (kopā vēl nedzīvojam) un par visādiem sadzīviskiem sīkumiem. Neskaitot tikai tos,strīdējāmies arī par visādām citām lietām,kuras tiešām katram cilvēkam būtu jāsaprot. BET mans puisis,vēl ir tik nezinošš viss parastākajās attiecību lietās. Piemēram,viņš vienmēr man prasa ko darīsim 5dienās,es iesaku savus variantus a viņš neko. Man ar viņu ir garlaicīgi,es vispār vairs negribu būt ar viņu kopā,bet viņš to nesaprot. Kad es iesāku runāt par nopietnām tēmām piem,kā par attiecību uzlabošanu viņš novēršās. :( Kad saku,ka mums labāk šķirties,viņš sāk raudāt,un lūdz lai es ar viņu tā nedaru,lai nedaru viņam pāri,bet viņš pats neapzinās,ka dara pāri arī man ar savu egoismu. Es nezinu kā man rīkoties,ko viņam teikt.Es gribētu būt brīva sieviete,vismaz kādu ilgu laiku. Varbūt jūs varat dot man kādu padomu,kā man vēl rīkoties? Esmu bezizejā.