Puiša (ne)panākumi

Reģ: 28.08.2009

Kopš brīža, kad sāku meklēt darbu, atradu to 2 nedēļu laikā. Puisis jau 4 mēnešus meklē. Es nevaru saprast, kā tas iespējams, un man jau sāk mākt aizdomas, ka nemaz tik intensīvi viņš nemeklē...

Bet no otras puses, kā saka - vīrieša sasniegumi mērāmi ar sievietes iedvesmu. Vai es viņu par maz iedvesmoju panākumiem?

07.01.2012 23:40 |

otrinityo

Reģ: 25.07.2011

Divi loki - DD.

:D

P.S. Konsultācijas atšķirīgas attieksmes dēļ cietušajiem sniedzu individuāli, pirms tam iepazīstoties ar lietas materiāliem. Jurisprudencē tam IR nozīme. :D

10.01.2012 22:58 |

saadi

1053

Reģ: 19.06.2011

uj, grūti laikam, kad tā... man vajag, lai tas otrs ir stiprāks, mērķtiecīgāks un tā.. lai skatos un lepojos bez maz :-D
pat nezinu, ko ieteikt... izturību!

10.01.2012 23:14 |

Kate9

1463

Reģ: 10.01.2012

tas tā ir bijis un būs- VĪRIEŠIEM VNM IR GRUTĀK ATRAST DARBU. (e)

10.01.2012 23:22 |

wasp

311

Reģ: 01.04.2009

Atceros, kad biju tīņa gados un tētis pazaudēja darbu, tad man likās, ka mamma pārdzīvo, bet viņa viņu ļoti atbalstīja. Es savām tīņa acīm redzēju visu savādāk. Cik mēs tikai nestrīdējāmies tā dēļ. Stulba es biju un glupa bez gala, tētis tā pārdzīvoja, ka metu acīs viņam to. :'-( Tagad tikai to saprotu. Varētu sev seju sadauzīt tā dēļ. Nepārmet viņam neko tikai Dieva dēļ. Tagad tētis pelna 3x vairāk kā mamma, kā es un visi pārējie ģimenē. Nekad neko nevar zināt.

11.01.2012 00:56 |