Meitenes, lūdzu uzmundriniet!! :((

118

Reģ: 29.01.2009

Šobrīd mana dzīve strauji mainījās, negaidot paliku stāvoklī. Vispirms gribēju taisīt abortu, bet izrādījās, ka tomēr jau bija par vēlu, ārsti neieteica. Kad pateicu puisim, viņš piekrita, lai būtu bērns. Arī vecāki īpašā šokā nebija. Bet mani visus šos 3 mēnešus moka depresija, man šķiet, ka tagad nebūs nekādas dzīves, ka puisis mani tagad uztvers citādāk, visu laiku vajadzēs auklēt bērnu. Arī izskata ziņā jūtos nelabi, šķiet vairs neesmu tāda kā agrāk. No sākuma cerēju, ka šīs bailes pāries, bet tas visu laiku turpinās, dienu no dienas... visu laiku uztraucos, nezinu kā sevi nomierināt.. šķiet, ka apkārt visi dzīvo, priecājas par dzīvi, a man tā vairs nebūs :'-( varbūt jūs varētu redzēt tajā visā kaut ko labu... :-( :-(

02.01.2012 21:14 |

kapu4inka

118

Reģ: 29.01.2009

Bet kāpēc viņi nevēlas dzirdēt žēlabas?! Tās taču nav svešu cilvēku žēlabas, bet gan tuva... :-( kāpēc visu jātur sevī, bet viņiem tikai vienmēr gribās redzēt visu to skaisto un ideālo? (tāpat arī dzirdēt)

02.01.2012 22:01 |

paranoid

3281

Reģ: 18.01.2011

Man ir 18 un es esmu stāvoklī, šogad visdusskola jāpabeidz, nez ko, lai es saku? :-D
Esmu sapratusi, ka neviens nevar būt pilnīgi gatavs bērnam, īpaši pirmajam, tāpēc es pat nedomāju, kā būs. Ja tevi māc tāda depresija, tad izskatās, ka kkas ar attiecībām nav kārtība, tu ļoti baidies no drauga reakcijas.
Pamēģini tajā visā kko labu saskatīt, lai veicas! :-)

02.01.2012 22:04 |

Lafayeth

1080

Reģ: 29.01.2009

par izskatu, nezinu nevienu no saviem pazīstamajiem jaunajiem cilvēkiem,kas pēc dzemdībām būtu ķļuvušas neglītas,tieši otrādi ;-)

02.01.2012 22:05 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Man liekas,ka sievietes ir daudz specigakas saja zina-emocionali parvaret grutibas!Histeriskas varbut ,bet tomer parvar dazadas krizes nesabrukot utt! :-D
Viriesi biezi izliekas specigi,bet ja ieskatamies dzilak...gibst,redzot asinis...!Esmu noverojusi ,ka ari sapes nepaness utt!Vislabak jutas,ja viniem "liek mieru" grutos brizos...!
Tapec ari biezi attiecibas izjuk,ka vini vienkarsi nespej nest to "smagumu"!Kadreiz tas smagums nemaz nav tik liels un jau nespej...! :-P

02.01.2012 22:10 |

smile1313

Reģ: 01.06.2011

Tas tak ir lielākais prieks - bērniņš! Cik daudzas es zinu sievietes, kas pie bērniņa nevar tikt, bet Tu tiec un visa pasaule Tev saka super - pasmaidi un esi pateicīga tam augšā par šo dāvanu!

02.01.2012 22:12 |

coleen

Reģ: 09.08.2011

Ar puisi Tev vajadzētu parunāt, pastāstīt, ka negribi, lai viss emocionālais smagums gultos uz Taviem pleciem, jo tas ir jūsu abu bērns. Ja viņš negrib runāt, runā Tu, pastāsti, kā jūties un pat, ja nesaņem atbildi, nepārdzīvo, gan jau kaut kas līdz viņa apziņai būs aizgājis. :)
Es pati esmu diezgan jauna, man ir 23 un arī pašlaik gaidu pirmo bērniņu (12. nedēļa), kurš bija dikti plānots, tomēr es tik un tā baidos, uztraucos, kā būs, jo tomēr taču tas būs mans pirmais mazulis un baidīties ir gluži normāli. :)
Bet es piekritīšu tam, ka viss ir Tavā attieksmē, ja Tu meģināsi atrast gaišās puses šai lietai, tad pati sāksi uztvert to savādāk.

03.01.2012 22:57 |