Tracina māte

drīzāk otrādi - ka sēž kaut pusdienu nesarunājoties :D
Tev vina nav tāda nervozāka gadījusies?

ahhh, kā es tevi saprotu! Manai mātei arī ir nosliece uz mūžīgo runāšanu, pietam bieži vien viņa saka kaut ko ne pa tēmai! |-) Runā runāšanas pēc, tā teikt... reāli riebjas! Es vnk nespēju ar viņu sadzīvot dēļ tā, ka viņa dažkārt pasaka tāaadas aplamības, ka nezini smieties vai raudāt! :-|
Vienīgi izeja man ir beidzot sākt dzīvot atsevišķi. Cerams, ka tas tuvākajā laikā realizēsies!

Ir, ir. Man arī pēdējā laikā ir sācis tas tracināt. Ne jau tā, ka man mamma tracina, nē. Vienkārši tas ieradums. :-D Man patīk klusums, vai arī, ja skatos filmu, lasu grāmatu, nu man patīk iedziļināties, nevis paralēli vēl sist klaču par neko. Ja pasaku - apvainojas. Bet nu ko padarīsi. Vairāk man nepatīk tas, ka viņai ļoti patīk runāt un runāt par citiem cilvēkiem, kaimiņiem, piemēram. Sūdzēties, ka viņiem tik labi viss iet, jā, varbūt arī apskaust. (t) Vai arī, pa TV skatās filmu un redz skaistus dzīvokļus, mājas, arī obligāti vajag replikas par to, ka, redz, viņai tā nav un man arī nebūs (!), un vēl kaudzi ar negatīvismu. Godīgi sakot, es to nevaru izturēt, jo man nav saprotama tā citu skaušana, aprunāšana, es domāju, ka pāri tiek nodarīts tikai pašam sev, piesaucot negatīvas lietas savā dzīvē. Ja saku, ka mani tas neinteresē, atkal apvainojas, ka nevēlos ar viņu runāt. Un jā, par tādām lietām tiešām nevēlos. Ir sarunu tēmas, kuras atzīstu par labu esam un ar prieku runāju, bet ne jau tā. Ai, izliku arī savu sāpi. :-P

man tieši otrādāk, parasti tas ir tēvs, un tā visa runāšana mani vienkārši tracina ! Visulaiku pamācīšana,aizrādīšana, vienreiz piegriezās un pajautāju vai nevar vienreiz apklst! :D nu neko, viņš tāds cilvēks, mamma gan tā nedara.. :D

Es ne pa tēmu, bet man patīk un es mīlu savu mammu! (l)

Dažreiz tas mēdz būt tiešām tracinoši! Mana mamma gan tāda nav, taču starp draugiem gan tādus sastopu. Manis pēc viņi var runāt vienā laidā, bet fakts ir tāds, ka redz man arī būtu visu laiku jārunā!