pliiiiiiiiiiiiiiiiiiz

Varbūt sāc ar ko vieglāku.. Nu ne uzreiz ar desu..
Ar kādu graudu maizīti un kādu tomātu, gurķīti vai ko tamlīdzīgu.
Zinu, ka skan banāli, bet pirmais solis ir problēmas apzināšana un otrais būtu sevis iemīlēšana.
Tas, ka tev kāds grams būs vairāk, neliks taviem mīļajiem no tevis novērsties.

kaa atsaakt eest baltmaizi, desas, cisinus, pelmenus?

Piedod, bet šie produkti ir kaitīgi veselībai, es pati tos neēdu. Kāpēc tu gribi ēst tieši šos neveselīgos produktus?
Ēd putras, dārzeņus, biezpienu, zivis..

Jā,arī mani šāds `zvērs` ir piemeklējis, tiesa gan tas bija sen, tomēr joprojām,kad atceros pārskrien šermuļi un domas "kur gan es varēju būt tik stulba?"

Kā es atsāku ēst? Sāku ar to,kas man vislabāk garšoja pirms saskāros ar anoreksiju.(Man tas bija sautēts lasis) Tiesa gan iesākumā ēdu ļoti maz,skaitīju kalorijas utt. Bet es vismaz ēdu! Vēlāk jau savu ēdienkarti papildināju ar citiem pārtikas produktiem - vairāk jau tie bija dārzeņi un augļi.(Ķiršu tomātiņi man gāja uz urrāā) Tā kā ieteiktu arī Tev, vispirms skatīties uz vieglākiem pārtikas produktiem - dārzeņiem, augļiem utt. Bet pirmais un visvarīgākais ir sakārtot domas, nedomāt par to, par to ko tu ēd utt. Mēģini nodarbināt sevi ar ko citu.
Lai gan ir pagājuši kādi gadi 7 kopš biju slima, skatoties uz sevi tagad un bildēs kāda izskatījos tad, varu teikt, ka neesmu īpaši mainījusies. Nākuši vien klāt kādi 2 kg. (Spļāviens pār kreiso plecu 3 reizes)

Turās! ;-)

paldies jums par sniegtajaam atbildem un ieteikumiem! es noteikti par to padomaashu!
kapec est tieshi shos produktus? nu.. visa mana gimene bez nekaadiem sirdsapzinjas paarmetumiem tos eed.. un,kad es atsakos vai paluudzu to vietaa kaut ko veseliigaaku (rupjmaizi ar biezpienu, kadas putras, zupas, sautejumus utt.), vinji saak dusmoties un lasiit lekcijas par to, ka citur pasaule berni mirst no bada, bet te need un prasa kaut ko VESELIIGU.. ;(
un ciemos arii nevaru citiem pielaagoties.. gruuti ir apeest kaut vai to pashu baltmaizi ar desu vai ciisinjus un pec tam negudrot,kaa tas viss paarstradasies un kaa to visu nodziit..
un veel tas eeshanas rezhiims - censos eest ik pa 4 stundam, bet,kaa jau teicu, neviens man apkaart taa nedara un visu, ko censhos dariit veseliigaak, nosoda..
turklat problemas ar MR.. ljooti ilgi jau nav..
tpc luudzu juusu padomus vai pieredzi, kaa emocionaali paarkaapt paari pashas uzceltajaam barjeraam.. ;(

man nebija, bet riktīgi labi saprotu tevi, jo es tievēju un tur nebija tālu līdz tam, lai es sāktu neēst, jo bija pat tādas reizes, kad citiem aizrādīju, kā viņi to vispār ēst var un tā.. nu kritu galējībās, vienvārdsakot. labi, ka tu apzinies savu problēmu ;) es atsāku ar viegliem produktiem, un man jau arī ir tas pats, ka ģimenē visi ēd kārtīgu ēdienu :-D viņi maz skatās, cik veselīgi, cik tauki, cik kalorijas, a es vienīgā slimā vēl pat tagadskaitu apēstās kalorijas, nu no tā NETIEK VAĻĀ. ir pagājuši ~ 3 gadi, bet no sirdsapziņas nevar tik ātri tikt vaļā, kur nu vēl sākt savu ķermeni cienīt tādu, kāds viņš ir. ;)
un tāpat, ejot uz skolu dod kaut kādu kabastnaudu tev, ne? ja tā ir, tad tu vari kādu daļu no tās paņemt nost un nopirkt rupjmaizes kukuli, biezpienu, nu , ja tev ģimenē reti kāds uz dārzeņiem iziet, nopērc sev nedēļai dārzeņus, kaut vai saldētos, un vakariņās sasautē.. es pēc visām diētām kādu pusgadu pārtiku no sasaldētiem tikai ;) baigi lēni sāku ēst krējumus un visus šitos, bet arī ar mēru. nekādu lielo naudu man nedeva pusdienāmm, bet pratu tērēt tā, lai iegādātos savus dārzeņus, cukura aizvietotāju un to kaut mazliet veselīgāku pārtiku.'
nesāc ar desām un tādām lietām, sāc ar putrām, rupjmaizes šķēli un paniņām, ar daudz maz veselīgu ēdienu, kas dod tev arī spēku, ne velti - putra spēka ēdiens, un rupjmaize ar paniņām dos enerģiju arī :)
lai veicas! :-)

man arī tas ir bijis.. bija tā, ka es jau gandrīz vispār vairs neko neēdu. ~ 6 mēnešus nebija MR... Gāju pie ginekologa - rakstīja man kontraceprijas līdzekļus, lai atgrieztu ritmu. Kādi 2 gadi pagāja, līdz atgriezās MR normālās sliedēs.

Kā sāku ēst? man vienkārši vienā brīdi pietrūka visam enerģijas. Es svēru mazliet virs 40 un man bija operācija un anesteziologs pateica, ka jārūpējas pa savu sirsniņu. Bija slikta kardiogramma un novājināts organisms.. tam visam bonusā nāca 12tās klases eksāmeni.. kurus brīnumainā kārtā nokārtoju ļoti labi... Ēst sāku tā uzreiz - vienā dienā pieķēros ēdienam. Nu ne jau pārrijos, jo tādā stāvoklī tas nav iespējams.. bet ēdu vienkārši visu - piespiedu sevi. ēdu ceptus kartupeļus.. ēdu gaļu .. bet man svars normāls atgriezās kādu 2 gadu laikā...

Ja Tu jau esi apzinājusies savu problēmu.. nākamais solis ir ēst.. vienkārši ēst.. man arī viss sākās ar to, ka es sapratu, ka man ir jāēd...

Penelope.-ne visiem ir arī tāda nauda,lai ģimeni pabarotu ar kvalitatīvu pārtiku,kas iekļauj ēdienreizēs dažāda veida dārzeņus, salātus un veselīgākus gaļas izstrādājumus par cīsiņiem un desām..

Man atkal ir ēšanas traucējumi tādā ziņā, ka šķiet gaļa man negaršo, bet man ir mazasinība.
Es pamazām krītos svarā. Bet neteiktu ka neēsmu neapmierināta. Man patīk.
Man šķiet, ka viss tas notiek ļõti dabiski, baltmaize man negaršo, pelmeņos lielākoties tā gaļa ir pilna ar soju. Makaronus es uzturā nelietoju, rīsus reizēm. Es domāju, ka šo te man ir iedzinuši koju laiki, kad katru dienu nebija ceptas kotletes un "krutas " lietas.

Tev jāiet pie psihologa. Tava problēma jau ir galvā.

meitenes, liels, liels paldies jums!!
paldies, ka padaliijaaties ar savu pieredzi! nu, MR man jau nav ilgaaku laiku, bet es ari lietoju zaales.. beidzot paradijas, bet atkal nav..
nu sodien piespiedu sevi eest treknu biezpienu un pat desu.. gribeejaas jau uzreiz to visu nodziit.. bik padejoju, bet zinu, ka lkm nevajadzeeja..
jaa, probleema jau ir galvaa, bet es meeginaasu pati sevi savest kaartiibaa, jo ar psihologiem un gimeni man negatiiva pieredze shajaas lietaas..
jaa,kaadu briidi jau jutiishos drankiigi, bet.. ne vienmer jau viss bus tik labi, ka gribeesim..
vnk gribeeju uzzinaat, kaa paarkaapt pari tam savam robezhaam un NESKATIITIES LAIKUS vai REZIMU, kad eest.. nu, piemeram, ak vai, tagad jau ir 21.00. rit brokastis bus 7.00. ja tagad kaut ko ieedishu, tad nepaies 12 stundas no vakarinam lidz brokastiim..
to it kaa arii vel pat ieveeroju..
speeks man IR to iztureet, bet.. citi jau mani nevar iztureet kaadu gadu vai vairak ar shiim eeshanas lietaam.. tpc noleemu dot vinjiem to prieku..
kaa sevi neshaustiit un necensties nodziit to, kas apeests?
padalieties veel! paldies!

Pelmeniitis - lai paarvareetu anoreksiju, tu pamazaam saaki eest to, kas tev visvairaak garshoja pirms anoreksijas?
ja es dariitu taa kaa tu, tad man vajadzeetu eest saldumus - tie bija mani daargumi.. biju kaa traka, nenormaala uz saldumiem, gandriz kaa narkomaane.. bet tgd vispaar neko no saldumiem vel nespeeju ieest..
kaa tam tikt paari? un neieveerot to eeshanas rezhiimu eedot?

Tu diemžēl neesi pārvarējusi anoreksiju, jo vel ar vien uztarucies, ka atsakot est tev uzaugs vēderiņš utt!
tev vēl ir jāarstējas...

Un kapēc neko neraxti par fiziskām aktivitātēm, ja sāksi sportot, tad nebūs jāuztraucas, ko ēst, varēsi ēst principā visu :)

uzreiz jau taa nevaru aizmest anoreksiju, lai gan gribeetos..
bet es censhos pamazaam.. tieshaam..
vnk man jaasadakteree savs praats.. :(
ik pec edienreizes negribu sedet, bet buut uz kaajaam, lai kaut ko kka nodziitu.. bet sportaa iipashi neesmu speeciiga.. un ja es ar kko nodarbotos (sportotu), maneejie atkal saaktu par mani raizeeties, dusmoties, uztraukties, striideeties, kaskeeties.. ;(
help!

a kā jūs tā vnk variet neēst? man ir tāda zvēra apetīte,, ka pus pasuali varētu norīt :(
un jā,svars diemžēl nāk klāt ar...

mouse, tas nav- vienkārši neēst.
tas viss notiek galvā, ir kaut kāds iemesls, kapēc. katram savs, protams.
no sākuma tas nav tapēc, lai tievētu, vismaz ne lielākajā daļā gadījumu, tikai pēctam, kad cilvēki pamana, kas ar tevi notiek, tu sāc spiest uz svaru un savu ārējo izskatu.. no iekšienes tas iznāk uz āru, sākumā, piemēram, galvā var būt tāda doma "es neēdīšu un tā es kādam kaut ko pierādīšu" pēctam tas aiziet tik tālu, ka tu neēd, lai ķipa kaut ko pierādītu, bet gan, lai neatgūtu atpakaļ savu iepriekšējo svaru.. liekas, ja nāks svars atpakaļ, nāks arī visi pagātnes traucēkļi, kas neļāva mierīgi dzīvot! nu , es centos apmēram to visu izskaidrot, bet citi to nesaprot. apkārtējiem izņemot slimnieku, tas liekas pilnīgi SICK, jo viņi ieciklējās uz to, ka svars nav normāls un domā, ka tas ir slimi un tā.. bet liela daļa necenšās aizdomāties, kapēc tā notiek.. un to visu spēj vislabāk izskaidrot cilvēks, kurš to pats nobaudījis uz savas ādas! šķiet, ka dažreiz psiholoģiskā puse cieš vairāk nekā ārējais, jo kā jau minēju, sākumā reti kura sāk to darīt tikai tapēc, ka kaut kas ārējajā izskatā nepatīk. ;)

paldies par komentiem..
nav jau taa, ka neeshana ir vnk taapeec,ka neeshana.. piekriitu tam garajam izskaidrojumam, bet..
es censhos klut briva no anoreksijas.. un ne tpc, ka man nepatiktu mans arejais izskats (es pati sev vispar derdzos no visaam iespejamam puseem), bet lai citiem cilveekiem, kuri man ir apkaart, butu vieglak ar mani..
help!

pusaudze, bet kā viņiem ērtāk ar Tevi, tad kad Tu neēd? :-|

vinji dusmojas, saka, lai eedu, censhas piespiest mani, zaakaa, zobojas, juutos stulbi..
help!

pusaudze, sāc visu ļoti pamazām! ja tevi tā nozākā, tava ģimene ir ļoti nesaprotoša, piedod, ka es tā saku, bet viņiem tā visa vietā būtu tev jāpalīdz. jācenšās izprast situācija, viņi nepalīdz ar saviem sliktajiem vārdiem! un nepalīdz vārds - ēd! es taču kam līdzīgam cauri gāju, te viss darbojas daudz dziļākos slāņos.

es tev ieteiktu jaunajā gadā censties sevi izmainīt tā, lai tu būtu apmierināta ar sevi.. ja tu būsi apmierināta ar sevi un sevi mīlēsi, TU ĒDĪSI :) ja cilvēks sevi mīl, viņš sev neko neliedz ;) pamaini stiliņu, sāc ar viegleim ēdieniem, cik ir iespējams. mēģini celties ar smaidu, gulēt iet ar smaidu, atrast pozitīvas lietas savā dzīvē. tas palīdzēs ;)
p.s. ja ir iespējams, kad ģimene dodas iepirkties, ej/brauc līdzi un iekrauj grozā tomātiņu, gurķīti vai jebko citu vieglu, kas tev garšo, protams, skatoties uz cenām. pirmkārt, veikalā neviens neiedomāsies tevi nozākāt kārtējo reizi ;) otrkārt, varbūt, ka tava mamma pati sapratīs, ka tas ir tas, ko tu gribi un tu gribi izārstēties un sākt to lēnām. treškārt, kamēr līdz mājām nonāksiet, tava māte par item pirkumiem varbūt aizmirsīs un strīdu nebūs :-P iesaku doties uz veikalu un ja ir tik traki, laipni palūdz, vai tu nevari šo to paņemt, ko tu gribi..
es atceros, ka mana māte pati man nesa vājpiena biezpienu, graudu maizītes, liesu sieriņu, viņa rūpējās ļoti :-|

pamazam jasak est.

paldies par srsniigaajiem ieteikumiem!
bet..
es jau loti biezhi staigaju ieprikties - peerku to, ko vajag.. nu, citi pasaka, ko lai noperku, iedod naudu un, ja kkas paliek pari, noperku sev kko no piena produktiem vai riekstus, kadus auglus.. reekinu, kas ir zideviigaak un kas - nee..
visgrutakais ir pec eeshanas - tad uzreiz gribas to visu apeesto, taa teikt, notriekt.. liekas, ka uzbriest veeders, bet tiesi tas arii visvairaak raizes rada, jo liekas, ka tas ir par resnu un tad visaadas citaadas domas naak praataa.. :/
varbut kada vel var kko ieteikt? centisos patiesam nemt visu veeraa! ;]
PS. UN LAI VISIEM UN VISAAM LAIMIIGS JAUNAIS GADS!