ģimene nepieņem

vispār skumji paliek lasot- man tik jautājums, vai tad drauga ģimene latviešu valodu nesaprot? tas tā kā nebūtu normāli.

un vispār, ja jau negrib, lai viņu dēls satiekas ar latviešu meiteni, kādēļ tad (rupji izsakoties) viņi šeit dzīvo? šī taču tomēr ir latviešu zeme kā nekā!

Ok, nesāksim starpnacionālos karus, tāds nebija mērķis šai diskusijai.
Vienkārši gribēju noskaidrot vai kādai ir bijis līdzīga situācija.

Paldies par viedokļiem! ;-)

Ja man būtu bijusi tāda situācija kā Valdniecei,tad uzreiz būtu pateikusi, ka saprotu ka viņa vecāki mani noliek un būtu sarīkojusi baigo skandālu,lai puisis skrien man pakaļ nolūgties,ja viņa vecāki neprot ar cieņu izturēties un pat manā klātbūtnē jau nozākā! (e)
Aprīlija ,tu labāk ar puisi parunā!

+ Nightberrii

Aprilija, bet vai ģimene min konkrētu iemeslu, KĀPĒC?

Es jums abiem ieteiktu atrast citu svinību vietu. Pēc tam varbūt ģimene arī atjēgsies, cik tizli dara. lai gan no otras puses, ja jau šai ģimenei tāds naids pret latviešiem (diez kāpēc?) tas var nemainīties :(

Tā... Parunāju kārtīgi ar draugu beidzot, un nolēmu nomierināt Jūs, jo nav tik traki. ;-)
Ģimene saprot latviski, visi bērni gājuši latviešu skolā – nepateiks, ka nav latvieši. Nav arī latviešu nīdēji. Vienkārši tomēr ir jūtama valodas barjera starp vecākiem ,un man krievu valoda nav super laba. Laikam tā neērtuma sajūta ir abpusēja, var just tomēr tādu distancēšanos… Un tas arī laikam ir cēlonis šim visam..
Paldies!
Un laimīgu visām 2012.!! (l)

tak gimenei problemas ir ne tev. vnk laid gar ausim to visu! un ja-kapec , lai tu nebutu nekauniga un pasakumu neapmekletu???

aijj nu kāpēc jābūt nekaunīgam, kāda jēga? lielāka bauda darīt ko labu nevis ieriebt kādam, un acīmredzami, aprīlija so situāciju neuztvēra tik traki kā jūs, un tas tikai nozīmē ka viņa ir stipra, tā tik vien turpini.
pret mani arī nav diezko spīdoša atieksme no drauga vecākiem, taču es to cenšos ignorēt un turpinu pieklājīgi izturēties, un viņi jau pamazām saprot ka nav vērts tur kko naidoties un nesaprasties jo radi tomēr gribot negribot paliekam

Man bija gluzi tada pati situacija , ka tev Aprilija.
Es nezinu, kas viniem ir, bet man nepienema vina mate (krieviete)
Tas bija arprats, kaut vina maceja loti labi latviski.
Es varu pateikt tikai to, ar to viņi censas panakt , lai izskirtu attiecibas un viss.
Draugam tev ir jauzstada ,kads ultimats, es ta butu darijusi, bet biju naiva.

Un, ja vel tevi neuzzaicinaja uz gimenes pasakumu, fuj nesmuki. Mani nevelejas nemt celojuma uz Tenerifi, kad braucam kopa.

Es to pashu jautajumu sev uzdevu, kamdel vini te dzivo, ja nespej pienemt latviesus.
Tadam attiecibam nav jegas, es ari so teikumu neuzklausiju toreiz un gaju uz visiem 100% , sabojaju veselibu.

Laikam jau daudzi saskaras ar šādu problēmu, ne es viena. Mana vīramāte arī ir krieviete, un vairs pat nav runa par nepieņemšanu - tas drīzāk ir naids. Bet pašai vīrs latvietis.
Nezinu, vai tur daudz ko var līdzēt. Vienīgi uztvert to mierīgi (man gan tas ne visai labi sanāk).

Vai šeit drīzāk nav tas, ka krievu sievietēm (mātēm) ir grūtāk pieņemt vedekliņas un 'atdot' savu dēlu citai sievietei? Jo ja, piem., pašai vīrs ir latvietis, tad problēma man liekas nav tautībā, bet vnk tajā vīramātes-vedeklas būšanā; negrib, lai dēlam ir cita mīļāka sieviete par māti. Varbūt viņa pret visām drauga meitenēm tā ir izturējusies?

Priori, nav Tev taisnība. Vismaz ne manā gadījumā. Viņai ir iebildumi, ka esmu latviete, jo viņa neprot latviešu valodu, ne tikai nerunā, bet arī nesaprot. Ģimenē viņi runā tikai krievu valodā. Līdz skolai mans vīrs latviešu valodu praktiski nezināja.
Iepriekšējā draudzene bija krieviete, ar to viņa labi sapratās. Nezinu, vai viņai viņa patika, bet draudzenes "it kā" bija.

Nu tad ar tādiem cilvēkiem laikam nekad kopīgu valodu nevarēs atrast...
Mums ģimenē māsai arī draugs krievs, visi normāli saprotamies. Mēs ar viņu runājam latviski vai krieviski. Pats gan kautrējas runāt latviski.

Es nemaz vairs necenšos rast kopīgu valodu.Cenšos mainīt savu attieksmi, lai vieglāk un viss. Bet ir grūti, jo viņa nezina robežas.
Bet tā kā es mīlu savu vīru, jāmācās ar to sadzīvot, Bet tas ir smagi.

tev jāsaprot,ka ir tādi cilvēki,kam pat zelta kalnus dodot tu vari napatikt.
nav svarīgākais,ko tie vecāki par tevi domā.
pats galvenais ko domā tavs vīrietis...gan par tevi un gan šo situāciju.
ja viņš neuzskata par vajadzīgu ieminēties vecākiem par kaut ko tādu, vai nostāties tavā pusē, tad jautājums - kas tas par puisi?

Mani ari drauga vecāki un masa ne visai labi pieņem! Un te nav runa par tautībām, bet es nepatiku viņiem ka cilvēks (t) it ka seja neko tādu nesaka, bet aiz muguras aprūna( dzīvoklī plānas sienas, visu var dzirdēt) neesmu es pēc viņu domam, pietiekami laba, smuka utt. priekš viņu dēla (t)
Un tas ir ļoti sapīgi, jo es pati pieņemu cilvēkus, tādus kādi viņi ir. Katram jau ir savi minusi, tos jāmāk pieņemt ;-)
Un es nevaru mierīgi to uztvert, es nemāku un negribu izlikties, ka viss kartība, kad mani neciena. Izturos pavisam vēsi, cenšos nerunāt ar viņiem....

man lidziiga situaacija. esma kopa jau 6 gadus, betvina mate mani nepienem un liekas ka pat nist un nav runa par tautibu un valodu. Agrak bija pavisam traki. bija perids, kad dazhu meneshus dzivojam kopa ar vina senciem. Kamer draugs bija darbaa, vina mate tikai izteica visadas dzeligas piezimes un divdomigas frazes par mani, bet kad draugs bija majas teloja, ka viss baigi labi, kaut gan dazhreiz ari vina klatbutne veltija man sliktus vardus. Vienaa taadaa reizee vinsh ar mati loti sastridejas, un tad vina prasija vai esmu vinam ko teikusi par to, ka vina pret mani slikti izturas vai velta man dzeligas frazes. Draugs atbildeja, ka nee... vina jau bija domajusi, ka es vinam visu stastu un gribeja mus sanaidot, bet nekaa. Es arii toreiz piedalijos tajaa diskusijaa. Vina maate uztaisija naivo seju un asaraam acis teica, ka vina jau mani mil ka meitu, bet es jau noteikti domaju, ka vina ir riktiga ragana utt. Es arii uztaisiju naivu giimi un ar smaidu teicu, ka nee un lai vina nerunaa mulkibas, ka es lieliski redzu kaa vina pret mani izturas un cik stipri mani miil un ka veel man tikai to labaako. Milaas meitenes vajadzeja jums redzeet vinas seju!!! Shi sieviete pilniigi noteikti bija gatavojusies tam, ka es sakshu strideties un stastit, cik slikti vina pret mani izturas, bet shis gajiens vinu nolika uz lapstinaam. Vinai vaarda tieshajaa nozimee bija mute valaa un vina skatijaas uz mani lielaam aciim un viss...vairs nebija ko teikt. Vel shodien to atceroties man naak lieli smiekli. Iesaku pameginaat!
shobrid dzivojam shkirti no vecakiem, tachu attieksme pret mani nav mainijusies. Par draugu nevaru sudzeties, vinsh vienmer nostajies manaa pusee un mani aistavejis, bet mate veel joprojam mani nepienem un nav mieraa, ka esam kopaa, un vienmer juutu sho stindzinosho skatienu.
meitenes jus neesat vainiigas, un nevariet mainiit sadus cilvekus, bet variet mainiit savu attieksmi. nav viegli, nemaz nav viegli, bet vajag meginaat, taa juus ietaupisiet daudz nervu un energijas. kaut gan es vel liidz galam neesmu iemacijusies nenemt galvaa, bet jau ir labaa kaa ieprieksh