Eksāmeni!

Taču tajā pašā laikā es zinu, ka galvenais ir gribēt un darīt, un nav jau tā kā es to ķīmiju nesaprotu, līdz ar to es varētu sasniegt labu rezultātu. No otras puses man nav nojausmas, ko es tālāk vēlos darīt un vai man vispār to ķīmiju vajadzēs, līdz ar to es varētu mainīt eksāmenu uz citu, kuru varētu nokārtot labākā līmeni, taču, zinot, ka tas man nebūs vajadzīgs.

Zinu, ka izplūdu ļoti garās runās! Tām, kurām apnika lasīt jau pēc pirmās rindkopas - Kā Jums gāja ar eksāmeniem, kad Jums sāka rasties nojausma par to, ko darīt pēc vidusskolas beigšanas, respektīvi, ko studēt tālāk?

Nestudēju nevienu no iespējām, ko visu laiku biju cītīgi apsvērusi!

Esmu jau 3. kursā studējot profesiju, par kuras izvēli, pati sākumā brīnījos, bet man patīk un neko nenožēloju!

Un teikšu kā ir...protams, mūsdienās viss ir naudas lieta, bet profesijas izvēle nav tomēr tā lieta, kur kļūdoties, visa dzīve sabrūk, ja trāpīsi nepareizi, vienmēr jau sākumā ir iespēja pārtraukt studijas Protams, nav labi, mētāties, bet nu tas nav arī nekas tāds..


Un par eksāmenu- man ķimija ir ķīnas ābecei pielīdzināms mācību priekšmets, bet ja jau Tu izvēlējies, tad jau kautt ko saproti, patrenēsie sun būs ok )

Prieks, ka esi atradusi sev saistošo! Protams, kā tu saki mētāties negribas, taču nekas tik traks tas arī nav. Kaut ko un varbūt pat vairāk saprotu, taču nezinu vai man to maz vajag. Lielu pamatu šīm šaubām veido arī skolotāja, kurai vienkārši patīk paņirgāties par saviem skolēniem!

neklausies skolotājos- viņi visi kā viens skandina, ka neviens nenokārtos eksāmenu, ka Tava atzīme ir pārāk zema, lai dabūtu labu vērtējumu un tiktu kādā no augstskolām. viņi visi noliek skolniekus, bet beigās- atzīmes ir normālas/ labas, skolnieki tiek sevis izvēlētajās programmās.
ja vēlies likt ķīmiju- liec. ir daudz iespēju iet uz kursiem, kur Tev visu izskaidros un sagatavos eksāmenam. skolotāji bieži vien nespēj pienācīgi sagatavot eksāmenam lielās slodzes un neieinteresētības dēļ.

Tavs pēdējais teikums apstiprina, ka skolotāja nav ieinteresēta Tevi sagatavot eksāmenam. ja izvēlēties to likt, viņai būs pienākums sagatavot, kas prasīs viņas laiku un pūles. tā teikt, būs lieki jāpakustina sava pakaļa.
lai iet bekot- tā ir Tava izvēle un nākotne! dari to, ko uzskati par pareizi nevis to, ko liek darīt skolotāji un, nedod Dievs, draugi.

Ilgs un grūts man bija lēmums, ko mācīties pēc vidusskolas. 2 gadus strādāju un ceļoju līdz pateicoties veiksmīgai sakritībai nokļuvu, kur esmu tagad un esmu ļoti apmierināta.
Tev iesaku neuztraukties par eksāmenu. Ja zini, ka šī atzīme varētu būt Tev nepieciešama stājoties augstkolā, tad neatsakies. Ja vēlies, vari pieteikties likt arī papildu tiem 5iem citus eksāmenus priekšmetos, kas Tev labi padodas un nav jāvelta daudz laika un enerģijas, lai sagatavotos.
Kā analoģiju ar Tavu ķīmijas eksāmena problēmu, varu pastāstīt, kā man gāja ar ģeogrāfiju - gadā biju apmeklējusi tikai kādas 2-3 nodarbības un ar ļoti viduvējām atzīmēm nokārtojusi pārbaudījumus. Izlasot, ka esmu pieteikusies likt eksāmenu, skolotāja sāka smieties par mani. 2 dienas pirms eksāmena pāršķirstīju atlantu, eksāmena laikā paģību, bet tik un tā man bija augstākais vērtējums starp visām paralēlklasēm. Līdz tavam ķīmijas eksāmenam ir vēl pusgads - gana laika, lai apgūtu lietas, ko nesaproti un pierādītu, ka esi labāka, nekā skolotāja domā.

Paldies par uzmundrinājumu Pupsik! Daļa no manis pilnībā piekrīt Tev! lai jau viņa skandina cik uziet, pat ja es dabūšu to slikto līmeni tā ir mana darīšana un izvēle, turklāt smagi strādājot es varu sasniegt daudz. Taču tā kā es nezinu, ko vēlos darīt turpmāk, otra puse saka - varbūt Tev nemaz to nevajag, vai tiešām vēlies, lai tevi nonicina veselu pusgadu dubultā apmērā?

uz kuru pusi Tev tā kā vairāk velk- humanitārās, eksaktās? ja gribi izvēlēties ķīmiju, tad visdrīzāk kkas saistībā ar medicīnu, ķīmiju, pārtikas tehnoloģiju utml.

kaline - kurā valsti tu tagad atrodies?

Vispār ģeogrāfija man bija kā tāds rezerves variants! Taču tā man laikam gan nenoderēs.
Taču ja tā padomā - viņa tikai par mani pasmīkņās un tādu prieku es viņai sagādāt negribu! Laikam palikšu pie savas izvēles un paskatīšos, kā man ies otrā semestra sākumā un tajās papildu konsultācijās!

Pupsik - ir tā, ka man patīk abi divi virzieni un arī padodas vienlīdz labi(ar dažiem izņēmumiem). Ķīmija man patiesībā pat patīk un interesē, tikai ne kombinācijā ar viņu.

*pasmīkņās ja atteikšos

Sniedziņ, Latvijā atgriezos

jā, cik gan daudz nosaka skolotāja attieksme. ja tā ir slikta, tad mēs no tā priekšmeta turamies pa gabalu, kaut gan īstenībā varam tajā būt spēcīgi un daudz sasniegt. man tā bija ar fiziku- patika, bet nemācēja izskaidrot tā, lai es saprotu un attieksme bija graujoša.
no savas pieredzes- man bija drausmīga angļu val. skolotāja, kura visu laiku kladzināja, ka mēs neko nemākam, eksāmenu nenoliksim, neko nemācīja, tikai kaut kāda stulbenības. pa 3 gadiem vidusskolā mans zināšanu līmenis angļu val. kritās līdz bezdibenim sāku domāt, vai man tiešām iet uz programmu, kur 14 priekšmeti ir angliski? man jau noteikti eksāmena rezultāts būs slikts beigās noliku uz C - varēja būt labāk , iekļuvu sevis izvēlētajā programmā, veiksmīgi visus priekšmetus angliski esmu nokārtojusi un zinu vairāk par dažu labu

Man vidusskolā bija tāda skolotāja, kas speciāli visus mēģināja atrunāt..lai tikai nenūtu jāčakarējas un jāgatavo eksāmenam.
Labi, ka tas priekšmets mani neinteresēja un nebija vajadzīgs izvēlētajām studijām.

Pupsik, es pat teiktu, ka tas bija diezgan ekstrēmi! Bet nu malacis, ka viss izdevās.
Par to attieksmi - tieši tās dēļ daudzi ķīmijas eksāmenu izsvītroja no sava redzes loka jau gada sākumā. Tas ir skumji, jo varbūt kāds tā dēļ atteicās no sava mazā sapnīša.

Oga Šausmas, cik tālu var aiziet...Es pat nezinu kā to nosaukt!

Kad biju vidusskola, man bija tads pretigs, kimijas skolotajs.
Kada zina pretigs?
Vins mani nolika, pie tiem skoleniem ar kuriem ampeleties nav jegas.
Macijos daleji, bet konspektejot , biju gatava uz kadiem 7 niekiem, taa vieta no vina dabuju tikai 4 un 5.
Kad es vinam teicu kad gribu staties RSU, un tagad brauksu uz kursiem vins atmeta ar frazi:
" Ar tavu limeni, taja augstskola nav ko darit un busot man nezeligi gruti "
Es vinam gribeju pateikt visu ko domaju, bet aizveros, pats man maca stavot ar kladiti prieksa, nedod dievs vinam kaut ko paprasit.

Un vienmer ir goda tie labakie skoleni, olimpiazu laureati.

Stulbs tas uzskats, nav nekur jau teikts, kad sie nacionalie laureati nesedes Rimi kases un tirgu.. Taa kaa tadi Ekstrasenci.
Beigas noliku eksamenu , pec manam domam normali, taa kaaa vajadzeja.

Taa , kaa iesaku maz nememt piere tos skolotajus, viniem ir liela skaudiba, protams morali vins tevi varos un certis, lai sabruktu, bet vienkarsi ir japajauta , kam es to daru? un kam tas ir vajadzigs?

Un viss buus, jau ieprieks velu tev veiksmi

[atvainojos, kad garumzimes nav, pazuda peksni =X]

Paldies Patronese! Varbūt vēl kāda var padalīties ar savu pieredzi?

Es tev ieteiktu kārtīgi pārdomāt savu lēmumu, jo man bija tā, ka pagājušo gadu izvēlējos ķīmiju, domājot, ka es viņu saprotu pietiekami labi. Eksāmena procenti man bija salīdzinoši augsti, tomēr līmenis zems, jo tajā gadā daudzi bija uzrakstījuši ķīmiju ļoti, ļoti labi .. un kā zini, atzīmes rēķina pēc labākā darba. mani paglāba tas, ka es biju izvēlējusies papildus eksāmenu, tāpēc tiku tur, kur gribēju

Es nezinājo, ko darīšu pēc vidusskolas, tāpēc kārtoju geogrāfiju! Eksāmens bija ļoti viegls, īpaši nemācījos, bet atzīme bija laba!

Bet ja zini, ka vajadzēs kaut ko citu, tad gan iesaku pacensties

Es nezinājo, ko darīšu pēc vidusskolas, tāpēc kārtoju geogrāfiju! Eksāmens bija ļoti viegls, īpaši nemācījos, bet atzīme bija laba!

Bet ja zini, ka vajadzēs kaut ko citu, tad gan iesaku pacensties