....nu wtf,LAUKOS GRŪTI,LAUKOS SŪDĪGI, JĀ PIEKRĪTU,bet sēžot rokas klēpī saliekot nekrīt no gaisa,ne maize,ne nauda,es arī dzīvoju laukos,kārtīgā čuhņā,bet neesmu ne mirkli sēdējusi bez darba,esmu strādājusi par sētnieci,malku krāmējusi,biešu dobes revējusi, zemeņu plantācijās cepusies utt,var skaitīt vēl un vēl,visu ko darījusi,tikmēr pierādīju sevi kā čaklu ar to nopelnīto naudiņu pabeidzu skolu un atradu darbiņu,tas itin nemaz nebija viegli,bet vajag censties nevis ņaudēt. Pīksti te par vecu auto,priecājies ka vispār ir,man pat tāda patreiz nav,jo ir citas prioritātes, bet lai nav,veselīgāk ir staigāt :). Mēbeles arī lēnām ar lielu taupīšanu esmu iegādājusies smukākas. Tāka mīlulīt,padomā ko dari. Tu āģē zariņu uz kura pati sēdi,tā vietā,sāc kko darīt. Stājies bezdarbniekos,ej 100 latniekos,pakrāj,vecāki,redzēs ka centies,mēģinās palīdzēt,paralēli meklē kautvai tuvējā pilsētā kko,sarunā kur uz brīdi padziivot,kamēr nostāsies kājām