bik sāp sirds

Nē, neesmu izjutusi nevienlīdzību. Mums ar māsu ir ļoti maza vecuma starpība, ka nemaz nebija izteiktu - mazākā un lielākā māsa.

varbut sava zina.
piemeram, no pateva agrak izjutu to, kura ir ista meita, kura nav. bet nu es vsp censos nenodarbinat savu pratu ar tadam temam.

varbut sava zina.
piemeram, no pateva agrak izjutu to, kura ir ista meita, kura nav. bet nu es vsp censos nenodarbinat savu pratu ar tadam temam.

es esmu jaunākā un esmu tikusi vairāk lutināta utt. to pati labi apzinos, bet māsai smags raksturs..

Tagad esmu nonākusi tiešām nejaukā situācijā. Ir tā, ka kamols kaklā.

Tie sapņi, kas bija man un kurus vecākiem lūdzu ļoti ilgu laiku, tiek piepildīti manai māsai. Es par māsu ļoti, ļoti priecājos, bet rūgtums ir sirdī uz vecākiem, jo nesaprotu par ko esmu izplenījusies tādu netaisnību... :%27-(

Nē.

Bet nu kas nu kuram ir LIELA netaisnība.

kāda tēma/virziens ir šim sapnim? ir pamats tam, ka ir tāda netaisnība?

Tagad jau vairs nē, bet agrāk...
Es esmu lielā māsa savai māsai... Vienmēr man bija tai, kurai jārāda paraugs utt. Protams, māsai bija taisnība, ja arī nebija,tad vainu atrada manī! Lai gan es vienmēr aizstāvu savu patiesību, īpaši tad ja tā arī ir patiesība...Tad kašķis ģimenē bija nepajokam :-/

uiiii, jā. To sīko perdeli vienmēr ir lutinājuši vairāk un vienmēr aizstāvējuši. Tāpēc man joprojām ir tāda apņemšanās jau no bērnības, ka, ja man būs bērni, tad es vairāk mīlēšu vecāko. Tas tāds melns jociņš, protams :D

Nu tagad gan viss kārtībā, jo esam izauguši no strīdu vecuma... gandrīz :D

Nezinu, kādreiz tā likās LIELA netaisnība, bet mēs bijām mazi. Kas tev par situāciju gadījusies?

Varbūt, ja tie ir materiālie sapņi, ko viņi piepilda, tad agrāk nevarēja atļauties, kad tu gribēji? Varbūt tā?? Bet nu es nezinu

demoiselle- nav runa par materiālo- drīzāk par siltumu un rūpēm... :%27-(

Tu esi ar vecākiem runājusi par šo visu?

Vienreiz aizskāru šo tēmu. Nekas nemainījas. Tagad jau tas kamols ir uzāpis tik augstu, ka negribas pat vairs komunicēt. :-(

Nē nekad. Mums vsp nekad nav bijusi konkurence par vecāku uzmanību. Un vecāki pret visiem vnk izturējās līdzvērtīgi. :-)

Lidz nomira mans tevs vienmer lutinaja mani, jo biju tetuka meitina, manai mammai vienmer ir bijusi daudz nauda, vina nopirka masai masinu, bet man pateica, ka neprotu brauk, nu tads stulbs piemer, bet vienmer esmu bijusi ar kaut ko sliktaka mammas acis, bet nu jau esmu a to samierinajusies, neko vinai neprasu, dzigvoju savu dzivi ar savu draugu,daru visu pati ....

vecāku netaisnību nekad neesmu izjutusi. ar tēti vienreiz apspriedām šo tēmu un viņš tieši teica, ka tad, kad ar brāli bijām mazi (viņš ir 4 gadus vecāks), viņš ir speciāli piedomājis pie tā, lai kāds no mums nejustos tā, ka viens ir mīļāks nekā otrs. bet tā bērnībā, man bija labākas attiecības ar tēti, jo vairāk laika sanāca pavadīt kopā un līdz ar to arī vairāk tiku lutināta, savukārt, brālim bija labākas attiecības ar mammu. uzmanību laikam es īsti nemācēju sadalīt un mamma juta netaisnību no manas puses. nu neko, biju maza un stulba. :D

bet Tev varu ieteikt - runāt. diezvai kas cits šajā situācijā palīdzēs.
veiksmi! :)

Neesmu izjutusi nekādas netaisnības, visus mūs mīlēja un mīl ļoti, ļoti. Un esmu pateicīga vecākiem, ka viņi prata to mīlestību un gādību dot mums vienlīdzīgi. (l)

Mana mamma noteikti piekerusies vairak dvinu bralim -jau no pasas mazotnes!Es biezi jutos apbizota! (t)
Ka pieaudzis cilveks, runaju ar savu draudzeni-dr.-psihiatri.Vina man pateica kaut ko tadu ,ko pati nemaz nespeju iedomaties!Biezi tajas gimenes,kur ir tikai viens vecaks-mamma,mammas lielaku uzmanibu pievers bralim(viriesu kartas parstavis)-saskata taja brali savu miruso viru...Ta divaini izklausas,bet ta esot!Es soreiz runaju par tadiem gadijumiem ,ka sieviete zaudejusi viru-mirsanas gadijums!
Mammai tapat pec tam bija milakie utt,bet laikam teti vienmer atcerejas,ka kaut ko ipasu sava dzive-vini nodzivoja kopa tikai 3gadus! (t)

Taa ir, manā ģimenē arī tā ir. Māsa ir paraugbērns, neskatoties uz manu nu jau vairs nēesošo tīņa vecumu, mammas acīs es vēl esmu pilnīgs bērns, kurš neko neprot un, kuram nav teikšana ģimenes lietās. Tas tā dod pa galvu. Un tas arī tagad vērojams manas māsas ģimenē. Vecākajam dēlam ir 19 gadu ( vecāku mīlulis, var pateikt ko vien vēlas, uķi uķi) meitai 14 gadu ( tu to ne tā izdarīji, tu tāda un šāda) es arī pati to tik ļoti labi redzu, kurš ir mīļaāks, bet pret kuru tiek izgāstas dusmas un niķi. Sāpīgi. Nesen dvīnīši piedzima. Tiem vēl viss priekšā.

Nesen avīzē lasīju,ka psihologi veikuši pētījumu un 95% vecāku ir savs "mīļākais bērns". Tur gan tika minēts,ka mīļākais bērns ir vecākais. Nezinu cik nu tur taisnība,bet esmu jaunākā un jā, vienmēr esmu bijusi tā luteklīte. :-)