Šķiršanās?

Čau, meitenes! Izkratīšu sirdi, jo varbūt rakstot pati kaut ko sapratīšu beidzot.

Ar draugu esam kopā 6 gadus, bet pēdējā laikā bieži viens ar otru nerunājam. Ik dienā viss it kā ir labi un mīļi, bet nedēļas nogalēs ( ne jau katras), kad ir kāda ballīte un iedzeram, tad viss mainās. Man viņš krīt uz nerviem, jo runā stulbi, dejo stulbi, uzvedās stulbi. Parasti kaut kur aizejam, tad vairāk turamies atsevišķi. Pēdējās nedēļās viņš vispār aizgāja viens pats ballēties, es aizbraucu mājās, jo biju nogurusi un negribējās nekas. Bet viņš nemaz nepieļāva domu braukt mājās, es arī neprasīju, jo neesmu no tām, kas tur īsā saitītē un neļauj neko. Vienmēr vakarā beigās sakašķējamies tā pa nopietno. Gandrīz vienmēr šķiramies. :D Esmu diezgan nesavaldīga, spēju tajos brīžos viņu nosaukt nelabos vārdos. Esmu arī iesitusi pļauku, bet tas bija tad, kad tiešām viņš mani tāā nokaitināja un brauca dzērumā ar mašīnu.. Un viņš mani arī ir ne gluži sitis, bet grūstījis gan. Un pēc visiem šiem pasākumiem atkal mājās ir klusums. Kādreiz nesa rozes, nu jau vairs nē. Lielākā problēma ir tā, ka nevaram izrunāties, ka nerunājam vispār. Ja kaut ko sāku teikt, jautāt, atbildes ir īsas, neveidojas pilnīgi nekāds dialogs. Man tas viss ir apnicis. Pagāšpiektdien aizgāju es viena pati ar draudzenēm paballēties 1. reizi bez viņa. Protams, atkal ir klusums, kurš turpinās jau no aizpagāšnedēļas, kad klusēt sāku es. :D

Viņš vienkārši tāā mainās, kad iedzer! Pavisam cits cilvēks, it kā personības dubultošanās, jo nākošajā dienā parasti maz ko atceras un tad brīnās par ko es dusmojos. Pēdējo mēnešu laikā domāju par šķiršanos. Aizvakar pateicu, ka viņam jāiet prom (viņš dzīvo pie manis), bet vakar viņš izliekas, ka nekas nav bijis un viss ok, nu, protams, nerunājot, bet uzvedoties kā parasti. Bet man nav spēka pateikt to vēlreiz, jo nezinu vai vispār gribu šķirties. Turklāt uzreiz kamols kaklā un nevaru pateikt neko..

Viņš mani ļoti mīl un negribu viņu sāpināt. Ikdienā viņš man ir labs, strādīgs, mīļš, nekad nav slinks, apčubina mani, palīdz mājas darbos. Bet viņš ir tik nerunīgs, ka riebjas. Nekad nepajautā kā man gāja pa dienu vai kā viņam gāja. Besī. Sekss vispār nav bijis jau kādu mēnesi vismaz...

Nezinu ko darīt un nezinu vai mīlu viņu, vai esmu pieradusi vienkārši. Ne tikai pie viņa, pie visas viņa ģimenes, tāpat kā manējā pie viņa.

Nez vai kāda liidz galam izlasīja :D