Pieriebies, ka noticēju kārtējam kā izrādās ''es nezinu ko gribu'' puisim...
Tagad jau mans puisis nezina vairs ko grib un viņam vajagot mazliet laika, lai saliktu visu pa plauktiņiem!!! Pauzīti.... bet protams, ja es nevēlos gaidīt, kad viņš nostabilizēsies un atpūtīsies no visa, tad varot negaidīt, viņš man neko neuzspiedīs..vēl nesen teica, ka mīl (pa sms) te jau bija diskusija.
Viss būšot labi, tā viņš domā! Tikai man jau liekas, ka sen viņam cita vai arī tomēr negribas vairs ne mani, ne mazuli... un sākumā ko tik neteica un vēl nez kā pierādīja, ka grib ģimeni...
Kārtējo reizi pierādās, ka puiši domā ar savu p****. Laikam gļēvs tik tālu, ka nespēj atšūt mani un gaida, kad es to izdarīšu!! Rīt atgriezīšos mājās un nāksies viņam kādreiz jau paskatīties man acīs, jo dzīvo tieši zem manis (jā, jā tas pats mans kaimiņš) Gribas sevi mierināt un varbūt tiešām tā pauzīte nenozīmē, ka šķirsimies tā vai tā, varbūt tā nāks par labu un viņš sakārtos savas domas...
Tikai kārtējo reizi sāpina mani un paši iegūst tikai no tā, jo beidzot saprot, ko grib un ko viņiem vajag un nevajag, tikai man jāpaliek tukšām rokām un salauztu sirdi un bez jebkādas ticības.
Un viss šitais jau pēc 2 mēnešiem, kopš iepazināmies!!!