Pēc cik ilga laika?

jaa.-lauliiba daljeeji ir formulitaate,es piekriitu.
bet es zinu,ka veelos,lai muusu beerninjhs piedzimst gjimenee,taapeec mees domaajam appreceeties pirms piedzimis beerninjhs.

man viena draudzene teica-nekad neprecies,ja tev ir kaut 1% domu,ka to nevajag dariit... ok,vienmeer jau liekas,ka ir tas 1%(jaa vai nee), bet tomeer...ja ir domas,ka nevajag,tad nevajag...-vinja to teica no savas pieredzes..

kjirsiit-tieshaam taada attieksme? ai..vispaar taa nav forshi. es visaam torit tur aiznesiishu un ziedus obligaati,lai tik man paliidz piedzemdeet bez saapeem..hahah

Gardumiņ- nu jā, man liekas, ka vajag precēties, kamēr vēl ir sajūsma acīs, un viss ir skaisti :)
Citādi tagad es saprotu, ka ja precētos, tas būtu tāpēc, ka pienācis laiks, cik tad ilgi šitā dzīvos utt.
Negribu to momentu, kad pēc 10gadu kopdzīves jāapsēžas un jāsāk domāt, nu ja, ka var jau apprecēties...

Tikko nesen pazīstama meitene(draudzene) ,kurai 19 gadi dzemdēja .
Teica ka attieksme ,viņai nepatika ko saņēma .Dzemdībās jau viss ok ,veica savu darbu un palīdzēja .

Bet nu pēc tam kad jau bebuks iznācis pasaulē ,ārstes kas pieņēma dzemdības pat pasmaidīt nevarēja ,ar tādu dzels ģīmi skatījās uz bērnu un māmiņu jauno.
Tas tā viņa stāstija ,ka ne visai patika .


Nu ko darīt darbs ir darbs.Gribu smaidu ,gribu nē. :-/
Ja jau pieņem dzemdības un tā ,es domāju ka tad jau mazuļiem jāpatīk un vismaz kādas maigas cilvēciskas jūtas jāparāda .

Tille nes jau pirms dzemdībām , draudznene ,tik vai tā ,kaut vai tāda attieksme tām dirsām aiznesa ziedus :-D

vieniigi,ka es plaanoju dzemdeet valstii,kas nav latvija. un taa kaa es ljoti labi nerunaaju shejienes valodaa,buus 'jautri'.-es jau izteelojos,ka dzemdiibaas kliegshu visu iespeejamo latviski,un vinjas(maasinjas)domaas,ka es esmu akut kaada trakaa :D

Ķirsīt, es nesaprotu :-D

Tev ar draugu 3 gadi kopā, bet tu šeit cep diskusijas par vienas nakts sakariem utt. (t) tās tu sauc par attiecībām?

Neuztver personīgi, vnk interesē Tavs viedoklis :-)

Oh ,viss jau bus kartībā .
Lai Tev viss izdodas (l)

Chryl*
taču beidz, man patīk arī fantazēt :-D

Bet vienā diskusijā taču arī teici, ka pati tādas piekop :-)

To es tiešām atceros, jo visas kā vistu bars tev klupa virsū :-D

Es izdomāju to :-D

Domāju, ka Tavs čalis nebūtu priecīgs :-D

Fantāzija Tev strādā, bet nu vai tam ir vajadzība :-D

Tā nu ta ir . :-D

Nez, arī kādi 5 gadi :-)

ķirsīt, kā tu vari būt gatava kāzām ar savu puisi, kurš ir ASV ilgu laiku, ja pati drātē visus pa klubiem (un nemazgājies :-D :-D :-D )??? :-D :-D

Spiidz vai tad tu ar savu kopā un neteici, ka izšķīries beidzot no šamā? :-)



Man jau liekas, ka nav konkrēta laika pēc kura var precēties. Nu gadu kā minimums vajag nodzīvot kopā, bet ragi čalim var izlīst arī pēc 5 un 10 gadiem, tā kā principā var precēties arī pēc 3 mēnešiem, jo garantija par ilgu un laimīgu kopdzīvi nebūs nekad! :-D

pumchik-es pilniibaa piekriitu tavam peedeejam teikumam... taa savaa zinjaa ir laimes speele.

Man viena draudzene apprecējās 23 gados un ar savu puisi ilgi bija kopā, piedzima 2 bērni. Ilgu laiku viņa nelika man mieru un jautāja kad precēšos, kad būs bērni jo es ar savu krietni ilgāk kopā nekā viņa ar savējo. Neilgi kā bija ciemos un stāstija kā klājas... tagad pavisam ko citu runā. Teica, lai neprecos nekādā gadījumā, ja pagātnē nav viss bijis spīdoši, lai 100 x pārdomāju visus sīkumus, izanalizēju un vēlreiz 100 x pārdomāju, jo nu viss ir mainijies visos sīkumos. Čalis ritīgi savādāks palicis, tikai pa garāžu dzīvo- ne vairs sievu ne bērnus. Tā kā principā laulības dzīve un attiecības kā tādas ir nereāla laimes spēle, kur tu vispār nezini kas būs rīt. Pietam ir ļoti jāstrādā visu laiku pie attiecībām- tas 100% patiesība.

Čau, PUMA :)

Tak es kā dura, protams uzkāpu uz tā paša grābekļa. :D Izrādās, ka arī man kā skeptiķei un neticīgajam gadās noticēt visādiem makaroniem, ko sakarina uz ausīm :) Wuhuhuhuhūūūū :D
Šobrīd situācija ir pavisam normāla- viņš vairāk ir kā īrnieks istabai dzīvoklī, nevis kā mīļotais cilvēks. Nu jau vairs nerunājam pat par "mūsu" plāniem, bet katram ir savi. Katrā ziņā, man ir vieglāk, jo maksāju tikai pusi par dzīvokli, un neņemu neko pie sirds. Visai tukšas attiecības, bet virsū neskrien un prātu nečakarē, tā ka pārejas periodam derēs. Dikti ceru uz bišķiņ labāku darbu, un tad varēsu būt viena pati sava dzīvokļa iedzīvotāja :)
Kā tev?

Pumčiks :) Kur es minēju ka katava kāzām esmu ? :-D :-D :-D

gatava*