Man patīk tā pastulbā filma ar Afleku - Surviving Christmas, pat nezinu, kāpēc!
Bet tā no bērnības atmiņā viena pasaka, kurā puika dodas uz Ziemeļpolu kaut kādā uzdevumā, utt. Tā man toreiz ļoti patika, kā ir tagad, nezinu.
Un vispār man patīk skatīties čehu pasakas, piemēram, tas uzreiz kaut kā par Ziemassvētkiem atgādina. (l) Karalis Leduslācis, piemēram. Vai 3 riekstiņi Pelnrušķītei. Uzreiz prātā nāk bērnība, tumšs vakars, pa dienu ārā pa biezo sniegu izbizojies, izspēlējies, bet vakarā bija karsta tēja un plānās pankūkas ar zemeņu ievārījumu, bet TV - kāda no šīm pasakām. Tā bērnības Ziemassvētku smarža un sajūta uzreiz klāt. Ai, man ziema un biezs, skaists sniegs, eglīšu lampiņas, utt. ar brīnumu asociējas, tas nekas, ka jau esmu pieaugusi, vienalga tādos brīžos gribas noticēt brīnumam - kā Belševicas Billē - kaut kur ir suņu karaļvalsts ar īstu pili no ledus. (l)
Labi, mani var neņemt vērā, ne pa tēmu aizrunājos. :-D