piekrītu Šarlotei.
Cilvēkam taču ir daudz svētki, kuros viņš saņem dāvanas. Ja kaut ko ļoti vēlos, bet nevaru nopirkt, tad to varu "pasūtīt" uz dzimšanas dienu, kaut vai vārda dienu, bet Ziemassvētki man asociējas ar pavisam kaut ko citu. Ģimenē laikam ieaudzināts, ka šie nav tie svētki, kad pasūtīt dārgas un vērtīgas dāvanas, jo katram tie apdāvināmie ir daudz, bet visa ideja slēpjas dāvināšanas priekā. Varbūt esmu vēl par jaunu un savos 30 gados domāšu citādāk (Ceru, ka tomēr nē), bet mani iepriecina tas, ja cilvēks ir īpaši centies, īpaši domājis par Tevi. šajos svētkos tiešām labprātāk saņemtu piparkūku sirdi ar personisku novēlējumu uz tās, nevis jaunu mobilo telefonu, kurš man arī nepieciešams, bet tas lai paliek dzimšanas dienai, vai izlaidumam, vai galu galā nopirkšu pati! :)
Vai ziniet, kas liek justies pavisam forši? Tas, ka mans mazais brālis, savos 11 gados krāj savu kabatasnaudiņu, lai sagādātu ģimenei dāvaniņas, šogad pats ņemās pa nedēļas nogalēm un taisa visu kaut ko no koka, jo skolā sākts mācīts darbmācību, un, lai arī vairums no viņa uztaisītā būs rupji sakot "krāmi", bet tas būs ārkārtīgi mīļi. Lūk, šī ir mana izpratne par Ziemassvētkiem un dāvināšanu!
Protams, katrs dara kā grib, un citiem Ziemassvētki ir "lielais ķēriens", es neko nepārmetu, tikai priecājos par tiem sev līdzīgi domājošajiem un priecājos, ka manā draugu un radu lokā, un, protams, ģimenē, svētki nav tik ļoti materializējušies un vērtējami naudas izteiksmē.