divi ar ir labi.

zinu vienu cilveku, kam sieva majas, pieaugusi berni, bet vinam paraleli ir cita sieviete( gadus desmit ka minimums).

Varu teikt tā - ka mīlu pasauli un bieži domāju ka var izvēlēties vienu. Katru mīlu citādi, arī vīrieti - ru nē, lai gan mīlu vairākus, bet tā atšķirība ir tomer - ar vienu var visu mūžu, ar otru nē. Ta mīlestība ir dažāda, lai arī liela :-)

interesanti patiekts :-)

Kādu laiku var tā, jā, bet beigās jau tāpat saprot, ka ar to vienu ''uz mūžu'', bet ar to otru ''dzīves laimes brīžus''. :-) Abus gribas, kopā labāk "uz mūžu dzīves laimes brīžus", nekā atsevišķi, vai ne? Un tad rodas tāda situācija, ka ar abiem kopā ir labāk, nekā atsevišķi, bet kādu citu, trešo meklēt ir veltīgi, jo šis savienojums ir perfekts. ;) Tā lūk.

Protams, tad uzreiz uzrodas tādas kurām ''mans vīrietis nekad un es arī nekad'', bet, sievietes, mācieties pieņemt to, ka cilvēki ir dažādi un, ja arī jums tā nav pieņemts, tad nav jābrūk virsū. ;)

A man liekas, ka var mīlēt divus.
Jo ir diez gan grūti noformulēt vārdu mīlestība.
Zinu vīrieti, kuram ir ģimene, 2 bērni. Paralēli jau 2 gadus tiekas ar otru sievieti. Viņu viņs mīl kā sievieti, viņi kopa izklaidējas, iet uz pasākumiem, staiga rociņās sadevušies.
Bet. Taipat laikā no sievas viņš nešķiras, kaut gan varētu to darīt, bērni lieli. Jo. Kaut kadā veidā arī sievu viņš mīl un tāpat svētkus pavada mājās u.t.t.

Es to nekritizeju. Ir tik daudz cilvēku un katrs spēj izraisīt kaut kādas jūtas un kļūt mīļāks, tuvāks, pat ja ir jau viens ''mīlamais''. Varbūt spriežu aplami, bet tā nu man liekas.

Tāpat kā var nemīlēt nevienu,var mīlēt vienu,divus,trīs :)

Katram ir savs mīlestības,dzīves modelis un ja tie saskan pat visiem 3 cilvēkiem - tad ideāli :)

un ka tas viss ie beidzies siem piemeriem? muzigi tak ta neturpinas, jo sanak, ka tresaja persona sava veida ir apdalita sa vai ta.(piem, milaka).

Un kā ar tiem vecajiem cilvēkiem,kas sirdī mīl vienu,ar ko nevarēja būt kopā,bet dzīvo kopā,veido ģimeni un tomēr mīl arī "piespiesto" vīru/sievu?

Visādi taču ir :)

nu es domaju, ka vini "izprecinato" nemil, bet pieciess. manas vecvecmammas piemers.

Es zinu vairākus cilvēkus, kuri dzīvo dubulto dzīvi, bet ne visi mīl savus mīļākos/mīļākās, biežāk, tā ir mirkļa aizraušanās un visi tā vai tā paliek ģimenē.Mirklis var ilgt par pat vairākus gadus.
Iespējams pavisam drīz viens vīrietis mainīs manas domas, par palikšanu pie sievas, bet nu pagaidām nesteidzās tikt prom. Kaut gan saka, ka mīļāko (ja tā var saukt) mīl viss vairāk pasaulē, ka viņa ir pati skaistākā, labāka, pavada visu brīvo laiku kopa ar viņu...

Tas atkarīgs no tā, kā kurš saprot vārdu "mīlestība". Tā kā man mīlestība iet kopā ar uzticību un godīgumu, tad nevarētu mīlēt 2 vienlaicīgi.
Personīgi es uzskatu, ka šajos piemēros, kad ir sieva un mīļākā, tad pret vienu izjūt pieradumu, varbūt pieķeršanos un zināmu cieņu, bet pret otru iekāri.. Īstu mīlestību gan es tur nesaskatu.
Bet - tas ir mans subjektīvais viedoklis.

vispar jau si tema tika izcepta, jo pasai dzive sagadijies, ka divu starpa ir iespraucies tresais, bet ta nu iegrozijies, ka nevaru but ar vinu kopa finansialu apstaklu del, ari nezinu vai mes pat sadzivotu, bet sis kopa pavaditais laiks ir (l). un lieta jau tada, ka mans virietis, ar kuru es paslaik emsu kopa ir loti labs cilveks, mils utt, bet nu ja...smagi.

vispar jau si tema tika izcepta, jo pasai dzive sagadijies, ka divu starpa ir iespraucies tresais, bet ta nu iegrozijies, ka nevaru but ar vinu kopa finansialu apstaklu del, ari nezinu vai mes pat sadzivotu, bet sis kopa pavaditais laiks ir (l). un lieta jau tada, ka mans virietis, ar kuru es paslaik emsu kopa ir loti labs cilveks, mils utt, bet nu ja...smagi.

ko es te nemos. tapat noteikti sava dzive neko nemainisu. labak jasanemas un jatiek vala no tas negludinatas kaudzes.

Es zinu vairākus cilvēkus, kuriem ir ģimene, bērni, bet ir vēl viens cilvēks bez vīra/sievas, ko mīlēt un pavadīt kopā laiku. Dažos gadījumos tiešām mīl to mīļāko un beigās arī izšķiras un aiziet pie mīļākā, bet citreiz tā turpina dzīvot gadiem.
Šo rakstīju tiešām no tā, ko pašlaik redzu daudzās paziņu un draugu ģimenēs. Mīļāko parādīšanās vispār nav nekāds retums.

Es esmu par mīlestību.

Man arī tā bija, izvēlējos mīlestību un paliku pie sasistas siles, bet ziniet neko nenožēloju... (l)

Zinu par kādu pāri,jau gados cilvēki. Vīram ir mīļākā,bet nekas fizisks. Sieva to zin,ir pat iepazinusies ar to mīļāko.Aicina ciemos pie viņiem. Un visi ir laimīgi.
Viņš šķirties netaisās un sieva arī nevēlas šķirties.
Es uzskatu,ka ja visas 3 puses tas apmierina,tad tā var dzīvot.Bet ja kaut vienam tas tomēr līdz galam nepatīk-tad nu gan tur nekas nesanāks.

Es tagad domaju-ko nozime ista milestiba?Vai tas ir kaut kas tads,ka tiesam nespej iedomaties ne vienu dienu bez si cilveka,kaut gan "muziba kopa" nodzivota?Man laikam tada tad nav bijusi-es milu savu pirmo viru ari-vinam noteikti mana sirdi ir ipasa vietina!Tagadejo ari-jutu lidzi visos pardzivojumos uttNoteikti nevaretu dzivot dubulto dzivi fiziski.Zinu vienu pari,kur virietis dzivoja "dubulto dzivi" vairakus gadus-ir ari meita no tas otras sievietes-atbrauca pat gandriz viena laika uz Kaliforniju...Vispar traki,jo beigas sieva uzzinaja.Es brinijos,ka sievietei bija speka noturet laulibu lidz sim bridim-parkapt pari visam tam...Tiesam loti speciga sieviete! |-)

Laikam diezgan pašnāvnieciski te rakstīt to, ko tūlīt rakstīšu, bet ok - varbūt kādai atkal tiks prieks nolasīt morāli vai vismaz izlādēt negatīvās emocijas. :)
Nezinu, vai nemērķēju par augstu, uzskatīdama, ka vīrietim pret mani ir mīlestība, jo mājās jau ir sieva, tomēr kaut kas tur ir, ja jau divus gadus pat pēc paaugstinātas tonalitātes skandāliem uz velna paraušanu un mierīgi izteiktiem apgalvojumiem mūsu sakars tā arī nav beidzies. Teiksiet, tā nav mīlestība, bet vienkārši vājš raksturs? Pilnīgi iespējams. Viss, ko es zinu, ir tas, ka šovakar, pēc garas darba dienas, zinot, ka esmu slima, vīrietis uz dažām stundām atbrauca pie manis, izvārīja man zupu, nodrošināja ar kārumu krājumiem, savīstīja segās, sabučoja, pateica, lai dodu ziņu, ja man kaut ko vajag un aizmidzināja savā azotē. Ar šo es nevēlos šāda veida attiecības slavēt vai pelt, tikai gribēju teikt, ka nedomāju, ka sieva viņam ir vienaldzīga, bet atļaujos apgalvot, ka arī es tāda neesmu. Nevēlos arī dalīt kategorijās - pirmā, otrā vai septītā plāna loma, tas lai paliek viņa ziņā. Un nepaģēru mani iecelt "svarīgākās" mīlestības kārtā. Vienkārši dzīvoju un ceru, ka tas pāries gluži kā gripa un gan viņš, gan es spēsim dzīvot tālāk, ieguvuši to pieredzi, kas noderēs turpmākajā dzīvē. :-)

tada gadijuma ta nav milaka , bet gimenes draudzene. un vispar ka var zinat, ka starp viniem nav neka fiziska?