Sveikas,
ar puisi esmu kopā jau gandrīz gadu. Mums viss labi. Ik mīļu dienu viņā iemīlos ar vien vairāk. Sākumā bija pavisam pretēji, tikai simpātijas, kas auga un auga..
Bet ne par to būs runa šoreiz.
Es ārkārtīgi daudz laika pavadu ārpus savas ģimenes mājām , proti - drauga mājās. Tur jūtos labi. :)
Maz satieku savus draugus,draudzenes.
Man ir kadas divas draudzenes , viņas ir dvīņu māsas . Vecākas par mani pāris gadus , bet tas tā.
Ar draugu grasāmies pamest valsti, ko līdz viņas to dabūja zināt, tā nolika gan mani ,gan draugu. (Laikam jau nevajadzeja teikt)
Kopumā viņas ir ļoti negatīvi noskaņotas ,ka es pametu valsti ar ''kaut kādu tur vīrieti'' , lai gan nemaz viņš nav nekāds ''kaut kāds'' , man viņš ir īpašs un maniem vecākiem viņš ļoti patīk un man viņa ģimene arī.
Es nesaprotu kas ar viņām ir.
Jaunas, 22 gadus jaunas sievietes (protams vientuļas) , nav attiecībās un nav bijušas vel nekad..
Nezinu , varbūt tā ir greizsirdība ka man iet labi un tā...
ai. Piedodiet ,ka tik nesakarīgi. :/