Es varetu teikt tapat ka Pirmdiena-stradaju loti daudz.Parasti palieku vel pec savam noteiktajam stundam darba ,ja vajadziba pabeigt "papira darbus"piemeram!Esmu no tiem cilvekiem ,kuriem laikam darbs ir pirma vieta-ta doma ari mani gimenes locekli!Zinu,ka tas nav labi!Laikam gimenei vajadzetu veltit vairak! (t)
Šobrīd kādi 50% varētu būt, un pati sāku jau justies nedaudz slikti tāpēc. Labprāt darītu vairāk, bet reāli pašlaik vienkārši nav ko darīt. Bet domāju, ka drīz būs ar uzviju - jāatgūst līdz šim iekavētais :D
Es teiktu, ka 110%. Sāku strādāt ātrāk, pēc tam bez atpūtām (cik nu šad tad līdz labierīcībām aiziet) strādāju un vēl stundu pa virsu. Tā apmēram sanāk. :)
ir bijis tā,ka strādāju uz 200% un ir bijis tā ka strādāju uz 10%,jo vienkārši nav darba. Bet labākais ir vidus ceļš,ka darbs ir,bet nav briesmīgi jāpārpūlās. Tā kā strādāju 12h dienā,tad grūti izturēt,arī tad, ja nav ko darīt.
Man kā kuru dienu, kad atskaišu laiks tad uz visiem 100%, kad viss norimstas tad uz 60%, bet atlikušajos 40% mācos mājas darbus augstskolai, un tas arī ir darbs :-D .
Agrāk varēju teikt, ka apm. 60 līdz 70%, bet tagad viennozīmīgi visus 120% un katru dienu (ja runa ir par darba laiku), un vismaz 200% (ja runa ir par pienākumiem un to - kas līgumā) un iespējams, ka pat vairāk, jo darbs ir pāri galvai... Pie velna, kur ir tā krīze, kas plosās apkārt??? Laikam jau tikai manā makā!