vīrietis nezin ko grib- pamest vai meginat ko glabt?

Linducīt turies! :-(

pikolinos
cenšos! kas man cits atliek :(

Jaunības maksimālisms nekur nezūd, tas vai nu noveco vai labi kalpo.

Vispār traki, ka tā notiek. No malas jau viegli teikt, ļauj čalim iet. Bet tavs diskusijas nosaukums tak saka pats priekšā," pamest vai mēģināt ko glābt? "
Manuprāt vajag jums kārtīgi izrunāties par šito :-(
No vienas puses jā, pāršķirt lappusi un sākt dzīvot no jauna- jauni cilvēki, vide.
Bet no otras puses, varbūt tavs puisis ir apjucis un tā dēļ nevajag uzreiz mest plinti krūmos un visu pārtraukt. Vajag mēģināt visu saglābt!

tur viss ir skaidrs..nu negrib vinjsh tevi vairs..Kapeec taa galvu lauz? Buutu kautcik pashlepnumu sevii atstaajusi un aizgaajusi paceltu degunu..veel gaidi kautko...nesaprotu shitaas chiikstules, kuraam, skaidri un gaishi viss ir pateikts..itkaa pati saproti, bet negribi tam ticeet..puisis kautkur citaa pasauliitee aimirsies (t)

+ cilvēku jau nevar izmainīt un viņa attieksmi, tāpēc kāda tu esi tāda tu būsi, ja viņš domā, ka tu kaut kur mainīsies, jo acīmredzot kaut kas viņu neapmierina, tad tas nenotiks. Pati vari iedomāties, ka spēsi nodzīvot ar šo puisi visu mūžu un audzināt kopā ar viņu bērnus? Vai pati esi gatava tam visam? Tev arī pašai jāzin, ko tu gribi un, ja tu nezini, tad tiešām jātaisa pauze, bet ja tu zini, ko vēlies, tad es domāju, ka tev viņam tas jāpasaka un tad tā pauze tikai tevi sāpinās, jo tu vienmēr domāsi, ko viņš dara utt.
Lai gan man nav tik lielas pieredzes, tad liekas, ka 4 gadi vēl nav tas laiks, kad iestātos rutīna.
Galvenais nebaidies no tā ko tu vēlies, nebaidies viņam to atklāt un varbūt beigās tiešām atskries atpakaļ, bet nedod mājienu, ka tu tagad sēdēsi un gaidīsi viņu, pie tam mēs paši esam atbildīgi par to, ko pieradinam

nu ir diezgan grūti pēc cetriem gadiem diendienā kopā esot tā pārtraukt attiecibas uzreiz!! ok ja taa domaa, man pašlepnuma trukst- bet es jūtos tā ka tā ir manas dzīves otrā pusīte un citu nevēlos!! un negribu taa vienkarši visam ļaut pazust! un jā- katrs gadijums individuals, domaju ka mums vel ir daudz kas pašiem jāizrunā, problēma ir tajā ka viņš ir intraverts cilvēks un parasti patur sevi savas domas :( un maz ko pastasta, tapec taa izrunasanas varetu but gruuta

uz spēles taču ir jūsu atiecības un klusēšana un domu turēšana ir jāmet pie malas, ja viņam tas būs svarīgi un bez izrunāšanas viss stāvēs uz vietas, tev jāpieprasa atbildes un viss pārējais, nevis tagad jāžēlo ,jo redz vņš ir intraverts

ok, meģinašu kko risināt ar so situaciju, man isteniba palidzeja šie visādie viedokļi, ir ko pārdomāt

bet nu galvenais jau vadies pati pēc savām izjūtām, jo daudz viedokļi sajauc prātu, vismaz man :D

nabadzite,kā es tevi saprotu..es arī esmu kopā ar savējo 4 gadus apmeram. ari grasijamies skirties,jo jutu,ka mani nemil..gribeju aiziet..nu paliku tomēr,bet nekas labāks jau nepalika..takā īstenība ir taisnība,ka vari kaut palekties,bet tevi vairs neiemīlēs..vislabākais ir aiziet tomēr,ko arī es grasos..pagaidām nevaru dažādu apstākļu dēļ.

juhaa
mjaa :( ehhh njaa laikam jau ta ir ka neko padariit! :( turies mana bēdu māsa :-(

linduciic22
Es ar draugu esmu kopā 3 gadus!
Tieši tas pats variants kas Tev.
Vai nu tā ir rutīna vai kas ,bet mēs nezinām ko mēs viens pret otru jūtam un tie strīdi - AAA!!!

Ķirsīti
un ko darīsiet? meginasiet kaut ko glabt? kas tas pa apburto skaitli 3-4 gadi

Ja man butu tada situacija ,es noteikti gribetu padzivot atseviski,pardomat visu!
Varbut nevajag visas savas mantas uzreiz panemt lidz,kaut ko atstat-tad vairak bus tada sajuta,ka attiecibas tomer nav partrauktas... Kadreiz tada atseviska dzivosana atdzivina jutas-tas otrs sak ilgoties ,skumst! :-)
Galvenais nepateikt tam otram cilvekam atruma kaut ko tadu,ko velak nozelosi!Lai veicas! :-)