vīrietis nezin ko grib- pamest vai meginat ko glabt?

nu bet tu jau arii atbildeeji tikko, tieshi taapeec, ka vienmeer bijushas nopietnas attieciibas un nav izbaudiijis kaa ir, kad attieciibas ir bez saistiibaam ;) laid vinju, lai chalis iztrakojas ;)

Piedod, man rīta slinkums un visus komentārus līdz galam neizlasīju.

Ja jūs esat nodzīvojuši tik ilgi kopā, ar kardināliem soļiem neiesaku steigties. Iespējams, tās tiešām ir tikai viņa izjūtas. Man pašai reizēm līdzīgi ir uznācis, bet dēļ tīrākās rutīnas.
Kad jūtu, ka rutīna ir no viņa puses, vairāk vai mazāk to ignorēju un tas darbojas. Nu tādā ziņā, ka es negruzos un nedomāju, kāpēc viss ir tā, kāpēc tāda situācija. Vienkārši sāku vairāk domāt par sevi, eju vairāk ārā ar draugiem, sameklēju jaunu hobiju, mainu kko sevī un priecājos par dzīvi dubultā (nu, protams, par viņu pavisam neaizmirstu). Šitā lietiņa man vienmēr darbojas simtprocentīgi - tiklīdz viņš sajutis, ka vairs nav man itkā pirmajā vietā, ka esmu ar ko citu aizņemta - rodas mazā greizsirdība. Jo lūk viņsm gribās būt pie manis, pirmajam, utt.

Nezinu, vai tev šis palīdzēja. Katrām attiecībām jau cita formula, bet nu varbūt... :)
Veiksmi. Un nepieņem pārsteidzīgus lēmumus :)

Jā, bet ja tu viņu palaid, tad gan pēc tam atpakaļ nevajadzētu ņemt. Tas toč - izskriesies un kā suns atpakaļ pie vecās kuces. Neiet cauri.

Amberrose
hmm jaa, varetu but ka vins man visu laiku bija pirmajaa vietaa, es vinam ari un taa nu mes katrs attaalinajāmies no savām interesem un iestajas rutiina un saakaam pukoties viens uz otru
sitas varetu but istais celonis!!

tad ko man darit???
piedavat padzivot atseviski (bez sānsoļiem) un pēc laiciņa izlemt kas un kaa?

nu baac....padziivot atsevishkji, tas jau noziimee, ka buus tie saansolji, ja reiz vinsh pats taadu variantu izteica...plus, ja dziivosiet atsevishkji (kaadu laiku), tad tev pashai nebuus miera, jo visu laiku domaasi, ka tik vinsh nav ielecis kaadai gultaa. Shajaa gadiijumaa, es veelreiz uzsveru, vnk liec vinjam sveetu mieru un viss. Aizej un neliecies ne zinis, ja cilveeks tevi tieshaam miil, vinsh visu izveertees un vai nu atnaaks atpakalj vai arii aizies pavisam.

nu jaa

tikai tikko izlasīju par viņa piedāvāto brīvo attiecību variantu. tas gan nav smuki pret cilvēku, ar kuru tu esi tik ilgi kopā bijis un kuram tu vēl daudz nozīmē. njaa.
Nu tad es piekrītu Ljikai

Man bija tieši tāda pati situācija - pēc 5 gadu kopdzīves viņš man paziņoja, ka nemīl mani vairs. Nolēmām padzīvot atsevišķi. Nu jau ir pagājis vairāk kā mēnesis, kura laikā viņš man atkārtoti lūdza atgriezties, nu vismaz deva mājienus šādā virzienā. Taču tā kā nekas nebija skaidrs, tad neko neteicu/nedarīju - dzīvoju mierīgi tālāk. Pa laikam mēs tikāmies, sazvanījāmies. Tagad, laikam ejot, esmu sapratusi, cik daudz viņa dēļ esmu pacietusi, ka neesmu bijusi laimīga un, ka lai gan ir sāpīgi un viņu joprojām mīlu, labāk man šobrīd būt vienai. Uzskatu, ka vienīgais risinājums ir jums padzīvot atsevišķi. Varbūt viņš atgriezīsies, varbūt nē. Varbūt tu pati vairs negribēsi atgriezties. Un tam pat nav nekāda sakara ar citiem vīriešiem, tu vienkārši sapratīsi daudz ko par sevi un viņu. Veiksmi!

Padomā pati - draugs, kuru tu mīli un ar kuru esi bijusi tik ilgi kopā vienā dienā paziņo, ka nemīl tevi, bet kopā itkā grib būt! Ko darīt? NEKO! Pilnīgi un galīgi NEKO! Kāpēc es tā saku? Jo tavs draugs ir pieradis šo ilgo laiku būt kopā ar tevi, viņš ir saaudzis ar tevi un viņam ir ērti kā ir, bet reālas jūtas pret tevi vairs nav.
Es šādā situācijā nedarītu neko. Dzīvotu savu dzīvi, ja būtu vajadzība kontaktētos ar otru cilvēku, bet neko neuzspiestu. Jo reāli, ja cilvēkam nav vairs jūtu, tur neko nepadarīsi. Saku tev no savas pieredzes. Tu vari kaut katru dienu viņam sūtīt kvēlas īsziņas vai skraidīt plika pa māju, protams, acis jau ciet viņš netaisīs :D bet vai tiešām tu domā, ka ja tu mēģināsi ar varu radīt mākslīgu atmosfēru, tad būs lielā mīla atpakaļ?
Ir jau smagi, ka tā notiek un neviens nav no akmens, visi vairāk vai mazāk pārdzīvo, bet ar laiku viss nostājas savās vietās un tās runas, ka " kā es tagad bez viņa dzīvošu!" Dzīvosi un kā vel! Dzīve no tā neapstājas!

mjaaa, es jau tagad domaaju vai atgrieziišos...pec menesa vispar varetu but savadak...jap nu taa sajuta ka esam saauguši pieraduši viens pie otra ir nenormaala un sakums atsevišķi vismaz man ir traģiski gruuts

Ir, ir grūti. Bet pēc pirmās nedēļas, pusotras jau ir vieglāk. Es varēju vienkārši iet pa ielu vai slaucīt dzīvoklī putekļus un sākt gaudot ne no kā... Bet ar katru dienu kļūs nedaudz vieglāk. Man veicās arī ar to, ka mēnesi nodzīvoju kopā ar draudzeni, kura man neļāva nīkuļot un žēlot sevi. (l)

nu jā, man piektā diena ir jau, ari ir drusku vieglāk nekā pirmajā vai otrajā kad piņņāju nonstopā. ir ir progress!!

Nu man bija līdzīgi. Uztaisījām pauzi attiecībās, bet nekas nemainījās, protams bijām kopā tikai pusgadu, bet jau tad sapratām, ka kaut kas nav, tāpēc domāju pēc 4 gadu kopā būšanas, ja jūs uztaisīsiet pauzi, tad noteikti ar laiku sapratīs viņš, ko vēlas :)

zaaveetaapluumiite
nu jā mums lidz trešajam gadam vispar viss bija ideali, pat nestridejamies, preceties gribejam, trešaja ceturtaja vislaik kopa dzivojām laikam parak pieradām pie ikdienas dzives- necentamies padarit interesantaku ikdienas dzivi, pasi vainigi :(

varbūt jums viss par ātru notikās, bet te jau arī minēja, ka puisis nav izskrējies, un ja tā ir, tad viņam to vajag. Mana māsīca ar puisi 7 gadus kopā, tagad aprecējās, bet pa tiem 7 gadiem paspēja abi izskrieties un vēl visu ko, bet ja ir īstais, tad vienalga savedīs kopā, galvenais nevajag sēdēt un gaidīt, dzīvo savu dzīvi un ja gribēsiet pēc tam, tad būsiet kopā, protams grūti tagad iedomāties tev dzīvi bez viņa, bet ja viņš ir gatavs dzīvot kādu laiku bez tevis, tad tas ir arī tev jādara :)
Man 4 gadi liekas kā mūžība, man liekas, ka vajag atpūtu un vajag satikt citus cilvēkus, tikai tā novērtēs to, kas bija.

Lasot diskusijas par attiecībām, vienmēr nonāku pie secinājuma - attiecības ir vissarežģītākā lieta pasaulē!

Un piekrītu katram Ljikas komentāram :-)

ZhaaveetaaPluumiite*,
no taviem komentāriem tiešām var noprast, ka tev nav ne jausmas kā ir, kad cilvēkiem ir 4gadu ilgas attiecības. Teiktu - tev piemīt jaunības maksimālisms, jo taviem komentāriem nepiekrītu.

piekrītu tam ka attiecibas ir vissarežģitākā lieta pasaulē :(