Krīze vai viss?

iespējams 3 gadu krīze? Mums ar tāda bija.. Pārdzīvojām.. Tagad atskatoties, liekas - baiss laiks bija..

mums bija divas tādas krīzes viena 1 gada krīze, otra 3 gadu krīze. Arī šķiet, baiss laiks bija, bet pārvarējām abas, lai gan likās, ka nu viss, vairs nekas mūs nesaista. Bet nu neko, tagad plānojam bērniņu, kāzas.
Es domāju, ka daudz ko varbūt spēlē, tas ka attiecības nekust uz priekšu. Bet iespējams arī kļūdos.

3 gadu randiņi varbūt ir radījuši rutīnu, kopdzīve arī rada rutīnu, taču motivē kopīgi nākotnes plāni un reāla strādāšana pie tiem. Ja redzi, ka gribējāt mašīnu un redz kur viņa arī ir, gribējāt virtuvē taisīt remontu, un redz kur pie tā arī strādājam, plānojam kur kāds skapītis būs. Utt, utjp.
Jums droši vien ir savi nākotnes plāni, bet pagaidām neredzat to, ka kaut kas kustas uz priekšu, lai tie tiktu piepildīti, tad attiecībās ir stagnācija un apnikums.

Varbūt rakstu te galīgi garām :)

Manuprāt, šī ir krīze, kura liecina par to, ka krasi ir kaut kas jāmaina.

Pilnīgi piekrītu Kalenai!

mums arī sava veida krīze. katrs esam savā valstī, viņam darbs, man skola un darbs aizņem laiku, nevaram saplānot satikšanos un visu laiku birst pārmetumi. negribam šķirties, jo vēl tikai 7 mēneši šādi jāpavada un to izturēto gadu ar attālumu negribas laist vējā tāpēc, ka ir grūti. neviens nekad nav teicis, ka būs viegli. galvenais ir saņemties un pārvarēt, jo ja nemīlētu, jau sen viss būtu galā.

Mēģiniet saprast, ko tieši Jūs katrs gribat, ieviest ko jaunu ikdienā!!

arī man tā bija, pazuda jūtas, nezināju, ko iesākt, taču šķirties negribēju. beigās tādā dusmu uzplūdā tomēr pateicu, ka vēlos tam visam pielikt punktu un nu esmu par to ļoti laimīga. nejūtu nekādu nožēlu, liekas, attiecības nomira dabīgā nāvē.
tagad jau tiekos ar kādu citu un jūtos neaprakstāmi laimīgāka.
jāpiebilst, ar puisi bijām kopā 2,5gadus, pēdējo pus gadu mani mocīja tāda tukšuma sajūta pret viņu, vienkārši bija žēl šķirties pēc aizvadītā laika un visu laiku naivi cerēju, ka paliks labāk.