Katrīne, sāc mīlēt sevi. Es zinu, kā ir, kad šķiet, ka Tu vienīgā esi tā sliktākā un piederi pie zemākā slāņa utml. Precīzāk, es zinu, kā ir tā domāt. Es esmu pārliecināta, ka dziļi sevī Tu ļoti labi apzinies, ka esi vērta vairāk, ka esi tāda pati kā visi apkārtējie ar vienalga kādu izglītību un cīnies par sevi, bet Tev vnk ir ērti savā upura lomā, "jāskatās tak reāli, nekur Tu netiksi, naudas nav, neko nevarēsi uzsākt.". Attopies no tā! Kamēr pati nespēsi pārkāpt pāri savam kompleksam, neviens forums un neviens cilvēks Tev nespēs pateikt ko tādu, lai Tu justos pārliecinātāka par sevi un saspurotos. Tā ir taisnība, ko citas šeit raksta, Tu esi tur, kur pati sevi noliec, un visi spēj sasniegt, ko vēlas, ja strādā un uz to patiesi tiecas. Latvijā ir jāprot izdzīvot, un lai izdzīvotu, vajag sisties uz augšu. Visi to dara, kam sava dzīve un pats sev ir nozīmīgs, un tādēļ visiem sanāk. Nav slikti sapņot par labu amatu un iespēju izbaudīt dzīvi, bet ne tādu, kādu Tu to šobrīd esi iedomājusies. Visas tās cacas, par kurām Tu runā, ir dumjākas par vistām, jo tādiem cilvēkiem nauda nāk viegli un tikpat ātri aiziet prom. Tiešām, ja viņiem viss tiktu atņemts, sēdētu un nezinātu, ko iesākt, pārvāktos uz ielas un mācītos ielīst savā 5cm miljonslatu vērtajā rokassomiņā, lai naktī nenosaltu. Šī "nevainīgā" upura loma ir tik komfortabla, bet patiesībā, ja Tu izlīstu ārā no savas jēlās čaulas, ieraudzītu, cik daudz iespēju Tev pavērtos. Maini domāšanu, MAINI SAVAS VĒRTĪBAS un mērķē uz pašizaugsmi. Visiem ir nospļauties par to, ko Tu dari, kādēļ, jādzīvo ir SEV, nevis citiem. Tu nepelni naudu, lai pazīmētos citiem, ka arī esi "kruta" tagad. Jāpelna ir tam, lai spētu iepriecināt sevi. Un beidz domāt par apkārtējiem, ko citi par Tevi domā. Attopies un cīnies. Bet dari to ar taisnību un patiesi, nevis taisi teātri un spļauj pretī uguni katram ieteikumam, kas nāk no sievietēm, kurām nācies iet cauri daudz kam, lai tiktu pie tā, ko ir ieguvušas. Pateicoties tādiem cilvēkiem kā Tev, kuri prot tikai noskaust un ir tie nevainīgie lauķīši, pret kuriem dzīve ir tik skarba, notiek nelaimes un citi, kuri cīnās par visu, kas viņiem ir, nokļūst nelaimē - kāds viņu ir noskaudis! Bet tik un tā, noskaustie turpina cīnīties un atgūst visu dubultā.! Tā lūk.