Piedalīšanās dzemdībās-labākās draudzenes, māsas u.t.t.

Es pat savas nevēlos redzēt.

+1 Carmelai

Nu neviens jau nerādīs, nestāvēs pie tās vietas, no kurienes lien bērns! Pieredzes nav, bet tā kā man tas viss šķiet totāli pretīgs, tad es nemūžam kam tādam nepiekristu.

Teikshu tikai vienu: ja jau tagad nejutos labi no domas vien, labak atsaki,jo taja bridi bus par velu.

es to uzskatītu par pagodinājumu un piedalītos, zinu, ka varbūt vienā brīdī man paliktu nelabi, bet labākās draudzenes dēļ laikam jau būtu ar mieru! :) pagaidām man neliekas dzemdības par kaut ko pretīgu, varbūt kad būšu tādās piedalījusies, tad domas mainīsies! :D

nerunaju par pretigumu...

man tas viss skiet normala paradiba..vairak domaju par to vai pati spesu vnk morali izturet un palidzet cik varu tiesi morali atbalstot...

uzskatu ka esu gana stipra, bet mazliet vel saubos..

bet uzskatu to par lotilielu pagodinajumu un uzticibu..man sis piedavajums tiesam bija loti svarigs..

Es piekristu tikai tad, ja pašai jau būtu bērni, vai citu svarīgu iemeslu dēļ, piemēram, ja nav neviens cits, kas atbalsta, un neviens, izņemot jauno māmiņu, kas gaida bērniņu, tad arī. Tādi piemēri. :)
Kurai katrai draudzenei stāvēt pie gultas blakus- nu nē. :D Es varu to bērnu paauklēt vēlāk,kad mamma gribēs tusēties, bet dzemdībās būt blakus, nu nezinu gan. Bail, ka pašai pēc tam neparādās tāda ''nepareiza'' attieksme. Nezinu kā izskaidrot, bet uzskatu, ka tas var izmainīt domāšanu cilvēkam. Jo, kā nekā, nav 1 vien piemērs, kad vīrietis, kas piedalījies sava bērniņa dzimšanas procesā un to visu redzējis, pēctam vairs neiekāro sievieti, vienkārši negrib. Bet kā sievietei- gribu bērnus un nevēlos, lai kas tāds izmainītu manu ''gribu'' uz ''nezinu'' vai ''nē''.

Esmu piedalījusies dzmedības, prakses laikā. Nu nekas jau patīkams nav -grūts darbs. Protams, ja draudzene palūdz, esi blakus. Jo ir sievietes, kam to atbalstu vajag. Bet, kad runāju ar kolēģi, kurai ir bērns, šī saka, ka tajā brīdī nevienu redzēt negribēja.
Jā, palīdzēju, kopā elpojām, turēju viņu, kad viņai sākās kontrakcijas -tas ir fiziski grūti :-| Normāla sieviete, ierēdne. Vīrietis notinies. Un viņa man pēc tam teica paldies...Pēc procesa gan biju tik fiziski iztukšota, tos vārdus sapratu vēlāk.
Jo vīrietis dzemdību zālē -es laikam savās dzemdībās viņu nelaistu. Tā domāju pagaidām, pēc redzētā un piedzīvotā dzemdību zālēs... :-P

esmu piedalījusies! ;) nekas traks tas nav... tev jau nav jāskatās uz gļotām, asinīm utt... :D vienkārši atbasti draudzeni un viss! 8-)

Bet iedomājoties to prieku, kad bērniņu ieliek mammai klēpī, būt klāt tajā brīdī, kad viņa aiz laimes raudāt sāk un redzēt ka pasaulē tomēr ir iespējama beznosacījumu, dabīga mīlestība, tas ir skaisti..

Es negribētu, lai piedalās draudzenes, mamma un visi citi radi.
Tikai un vienīgi gribētu savu vīrieti vai nu nevienu.

Ja runa iet tiesi par moralo atbalstu ar savu klatbutni..:)

Es uzskatu, kas tas ir vīra/drauga pienākums piedalīties dzemdībās. bet, ja nav, kas piedalās, tad draudzene var atbalstīt.
Vīrs man bija līdzi uz pirmsdzemdību palātu, palīdzēja mantas aiznest un pakavēja laiku, jo vēl nebija sāpes sākušās. Vēl paspējām pagulēt.
Uz dzemdību zāli netika, jo nebija līdzi maiņas drēbes, bet labi vien ir, jo skatīties kā es tur spiežu nav jēgas.
Tāpēc līdzi var iet, tik jāsarunā vai būsi klāt un vai vēlies iet līdzi uz dzemdību zāli. Jo vajag palīdzēt savākt mantas un iekārtoties palātā, vienai grūti, jo mammai jāparūpējas par maziņo.

vienai man būtu grūti tikt galā, jo pēc dzemdībām galīgi nav spēka.

Vai tavai draudzenei nav vīra? Ja viņa ir vien, nu tad varbut vēl varētu piekrist.

Ja viņai nav vīrietis, un tā ir tava labākā draudzene, tad ieteiktu piedalīties. Dzemdības ir tas notikums, kad tuva cilvēka morāls atbalsts ir nepieciešams.

Man uz dzemdībām bija draugs līdzi. Un es to ļooooti(!) novērtēju. Vienīgi (pēc viņa lūguma un daļēji manām domām) mēs vienojāmies, ka uz pašu izstumšanu viņš izies ārpusē. Bet tas jau tikai ļoti īss mirklis bija.

Te jau ieprieksh minēja, ka Tev jau nav obligati jaskatās uz tam visām asinīm utt.Neskaties,vnk gariigi atbalsti draudzeni.

Es arī atbalstīju savu draudzeni,jo viņa izšķīrās ar bērna tēvu, un nebija neviena,kas būtu tajās dzemdībās.

sajūta bija kolosāla,neskatījos uz tiem skatiem,bet bija tā,ka turēju draudzenei roku,un viņai tas ļoti daudz nozīmēja. :) man arī, jo tas mirklis,kad pasaulē nāk jauna dzīvība,ir neaprakstāms.

Es tavā vietā piedalītos! Tā tiešām ir liela uzticēšanās no draudzenes puses.

Es gan gribētu, lai mans draugs piedalās. Un par laimi viņš gribētu, un uzskata, ka vīrietim tas ir jādara :)

Nu, ja tiešām nav neviena, vai vīrietis pametis vai kā, tad jā, bet tā es atbalstu, ja topošais tētis ir klāt vai vispār neviens. Man gan pašai bērnu vēl nav, taču vismaz es negribētu, lai mana draudzene mani tur atbalstītu un būtu klāt.